Rinkēvičs ārpolitikas debatēs: Sabiedrotie mūs nenodos, ja rūpēsimies par savu drošību

Trauslā starptautiskā situācija un vēsturiskā pieredze Latvijā daudzu prātiem un sirdīm liek būt nemierīgiem, pat uzdodot jautājumu par to, vai mūsu likteņus nelems lielvaras. Mūs nenodos, ja paši sevi nenodosim un parūpēsimies par savu drošību. Tā ceturtdien, 27. janvārī, ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

Romantiskais periods pēc Aukstā kara ir beidzies

Uzrunā parlamentā ministrs norādīja, ka starptautiskās drošības situācija ir bīstami trausla. "Valstu neuzticēšanās un vērtību plaisa ir kļuvusi milzīga. Iespaidu uz starptautiskās situācijas attīstību atstāj ģeopolitiskā sāncensība, demokrātijas un autoritārisma pretstāve, nevienlīdzības un polarizācijas palielināšanās un hibrīdā apdraudējuma saasināšanās.

Šobrīd daļā pasaules valda draudi un iebiedēšana,"

situāciju pasaulē raksturoja Rinkēvičs.

Viņš norādīja gan uz Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežai, gan arī Krievija īstenoto konfrontējošu un revizionistisku ārpolitiku, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada pēdējos gados nepieredzētus militārās eskalācijas draudus visam reģionam.

Rinkēvičs ārpolitikas debatēs: Sabiedrotie mūs nenodos, ja rūpēsimies par savu drošību
00:00 / 02:53
Lejuplādēt

"Romantiskais periods pēc Aukstā kara ir beidzies. Pašlaik daudzviet pasaulē vērojama autoritāro režīmu renesanse. Cīņa par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu ir atsākusies no jauna," sacīja Rinkēvičs.

Mūs nenodos, ja paši sevi nenodosim

Lai gan Latvija un pārējās Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienībā, kam drošības ziņā nav labākas alternatīvas, drošība ir process, nevis galamērķis, kuru sasniedzot var atslābt, uzrunā parlamentā norādīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka arī mēs paši nedrīkstam pārtraukt rūpēties par savu drošību. Tādēļ Latvijai ir jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat tuvāko gadu gaitā jāpalielina finansējums arī iekšējai drošībai – tiesībaizsardzības sistēmai, valsts robežas apsardzībai un valsts drošības iestādēm –, jo iekšējā un ārējā drošība ir nedalāmas.

Rinkēvičs pauda uzticību Latvijas sabiedrotajiem, sakot: "Latvijas un plašāka reģiona vēsturiskā pieredze daudziem prātiem un sirdīm liek būt nemierīgiem. Nereti dzirdam jautājumus – vai mūs nenodos, vai mūsu likteņus nelems lielvaras?

Esmu pārliecināts, ka nebūs jaunas Minhenes vai Jaltas. Mūs nenodos. Mūs nenodos, ja mēs paši sevi nenodosim.

Ja būsim uzticīgi savai valstij un tās vērtībām, saviem sabiedrotajiem un draugiem. Mūs nenodos, ja paši rūpēsimies par savu drošību."

Ministrs uzsvēra, ka Latvijai tādēļ ir īpaši svarīgi nelokāmi būt demokrātisko valstu kopienā, kopt un lolot pamatvērtības un noraidīt pasaules un Eiropas dalījumu ietekmes sfērās. "Šobrīd nav iespējama neitralitāte vai neizlēmība," viņš sacīja.

Rinkēvičs norādīja uz drīzumā paredzētajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Baltkrievijas rietumu un dienvidu robežas tuvumā, kā arī militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām. Viņš norādīja arī uz kiberuzbrukumiem, kas drošības situāciju mūsu reģionā tikai pasliktina. Rinkēvičs atsaucās uz Vinstona Čērčila 1946. gadā teikto, ka krievi novērtē spēku, bet neciena vājumu, norādot, ka tas ir tikpat aktuāli šodien. Tādēļ Latvija palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem un ir gatava atbalstīt sankcijas pret Krieviju, ja tā iebruks Ukrainā.

Vēlāk debatēs arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par") norādīja uz to, ka jāpalielina izdevumi aizsardzības nozarei. Papildu finansējumu paredzēts ieguldīt tālākā vietējās aizsardzības industrijas attīstībā, lai attīstītu ekonomiku un radītu jaunas darbavietas, kā arī nodrošinātu piegāžu drošību.

“Tad, kad izaicinājumi būs pie mūsu robežām, būs jau par vēlu piešķirt finansējumu aizsardzības nozarei.

Nav garantijas, ka krīzes laikā mēs munīcijas, ieroču un bruņojuma atbalstu saņemsim tad, kad mums vajadzēs uzreiz. Tas prasa laiku,” sacīja Pabriks. Savukārt "Saskaņas" deputāti iebilda pret papildu naudas atvēlēšanu aizsardzībai.

Agresīvā retorika un patiesība

Rinkēvičs norādīja, ka autoritāru un totalitāru valstu režīmiem, piesedzot un attaisnojot savu līderu rīcību gan pret saviem pilsoņiem, gan pret citām suverēnām valstīm, par ierastu praksi ir kļuvusi aizbildināšanās ar draudiem savai suverenitātei. "Ar iedomātiem draudiem savai drošībai, ar aizbildinājumiem par ārvalstu aģentu darbību vai ar terorisma apkarošanas operācijām tiek iznīcināti oponenti," sacīja ministrs. Viņš norādīja uz Krievijas un Baltkrievijas režīmiem, kas mērķtiecīgi turpinājuši represijas pret politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību gan savas valsts iekšienē, gan ārpus tās.

"Agresīvā retorika nespēj noslēpt patiesību – ne jau Gruzija 2008. gadā uzbruka Krievijai un ne jau Ukraina 2014. gadā iebruka Krievijā. Otrādi. Ne jau NATO pie Krievijas robežas dislocē simtiem tūkstošu karavīru un bruņutehniku. Tā ir Krievija, kas īsteno plašus militāros manevrus," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka arī Ukraina neapdraud Krieviju. Tā vēlas mierīgu, demokrātisku, eiropeisku nākotni saviem iedzīvotājiem.

"Latvija nelokāmi atbalsta un atbalstīs Ukrainu. Mēs to darām, jo Ukrainai ir tiesības būt neatkarīgai, jo miers Ukrainā nozīmē mieru Eiropā, un Eiropas aizsardzības pirmā līnija sākas Ukrainā," uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka gan Baltkrievija, gan Krievija likvidē savam režīmam neērtas personas arī ārpus Krievijas robežām. Un šobrīd nekas neliecina par šo abu režīmu uzvedības maiņu. Drīzāk otrādi – vispārpieņemtās starptautisko attiecību normas tiek klaji ignorētas un izsmietas. Rinkēvičs pieminēja Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kura lieta ir par tiesiskuma principiem, cilvēktiesībām un starptautiski aizliegtu ķīmisko vielu pielietošanu pret citādi domājošiem savas valsts pilsoņiem. "Aleksejam Navaļnijam ir jābūt brīvībā, pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt brīvībā," uzsvēra Rinkēvičs, norādot arī uz citiem gadījumiem, kad Krievija vēršas pret izteiksmes brīvību Krievijā.

Vēstures pārveidošana

Rinkēvičs norādīja arī uz satraucošajiem Krievijas mēģinājumiem starptautiskā līmenī pārskatīt Padomju Savienības vēsturisko lomu, novēršot uzmanību no tās pastrādātajiem noziegumiem un nelikumībām.

''Krievijas politiskā un militārā vadība dzīvo PSRS sentimentā un pasauli skata caur šo prizmu. Krievijai ir mērķis atjaunot impērijas modeli tās vēsturiskajās robežās. Krievija cenšas izaicināt demokrātisko valstu dzīvesveidu, jo īpaši izaicinot starptautisko cilvēktiesību standartus un tiesiskuma jēdzienus," uzsvēra Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norādīja uz visiem saprotamo – nedz 1918., nedz 1940. vai 1991. gada notikumi nav vēsture vien. Tāpat ir vērojami arī mēģināt pārskatīt principus, uz kuriem balstās pasaules ģeopolitika pēc Aukstā kara un atgriezties pie pirmskara ietekmes sfēru dalīšanas principiem. Vēsturiskās analoģijas tiek liktas par pamatu mūsdienu ambīciju pamatošanai.

"Latvijas gadījumā mēģinājumi no Kremļa puses pārrakstīt mūsu vēsturi lielākoties ir nekas cits kā mēģinājumi apšaubīt Latvijas tautas suverēno izvēli un Latvijas esamību Eiropas, kā arī transatlantiskajā kopienā," sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka Ārlietu ministrija daudz dara, skaidrojot mūsu vēsturi un pagātni. Diemžēl nav nekādu pazīmju, ka Krievija turpmākajos gados mainīs savu rīcību.

"Krievijas politiskā un militārā vadība turpina cīņu ar saviem iedomu rēgiem. Krievija konsekventi turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Pērnais gads ir spilgti apliecinājis Krievijas naidīgās darbības ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī tālākajos reģionos – Balkānos, Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā," norādīja politiķis. Viņš stāstīja, ka Latvija ir iestājusies par reālistisku pieeju attiecībās ar Krieviju gan reģionālā, gan globālā mērogā.

"Izrādot stingru stāju principiālos jautājumos un paužot par tiem skaidru viedokli vienlaikus gan divpusējās attiecībās, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, ir svarīgi saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus. Tie ir jautājumi, kuros iespējama sadarbība abpusēji ieinteresētības gadījumā.

Citiem vārdiem sakot – labi izstrādāta sadarbības stratēģija ar Krieviju ir ne tikai iespējama, bet nepieciešama.

Starptautiskā ieroču kontrole, globālās klimata pārmaiņas, starptautiskā tirdzniecība, Irānas kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājums – tie ir tikai daži no jautājumiem, kuros mums ir jāsadarbojas. Esam gatavi turpināt sadarbību mūsu reģionam būtisku problēmu risināšanā arī Baltijas jūras valstu padomes formātā," sacīja Rinkēvičs.

Attiecības Eiropas Savienībā un ar Ķīnu

Ķīna nav tikai Āzijas un Klusā okeāna reģions, bet gan globāls faktors, norādīja ārlietu ministrs. Ķīna turpina stiprināt savu pašpietiekamību un, lai sasniegtu ģeopolitiskus mērķus, arvien vairāk pielieto dažādus ekonomiskos instrumentus. Pēc Rinkēviča teiktā, Eiropas Savienība un Latvija turpinās aktīvu darbu, aizstāvot cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā.

Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija konsekventi ievēro un turpinās vienas Ķīnas politiku. Tomēr nav pieņemams Ķīnas spiediens pret vienu no Eiropas Savienības dalībvalsti – Lietuvu. Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāatbalsta sava dalībvalsts.

Rinkēvičs uzrunā parlamentā arī uzsvēra starptautisko organizāciju nozīmību, jo Latvijas ārpolitikā vērtībām nav poētiska nozīme. "Piederība demokrātisko vērtību kopienai, uzticība starptautisko tiesību principiem un dalībai starptautiskajās organizācijās ir tieša ietekme uz mūsu valsts drošību un suverenitāti kopumā," uzsvēra Rinkēvičs.

Par Eiropas Savienību politiķis norādīja – ja Eiropas Savienība grib būt globāli ietekmīgs spēlētājs, tad arī jārīkojas kā līderim: 

"Ja mēs gribam tāds būt, tad mums beidzot ir jārīkojas kā līderim gan Rietumbalkānos, gan Eiropas austrumos un dienvidos. Tas ir jāsaprot gan Berlīnē un Madridē, gan Parīzē un Rīgā, gan Briselē un Romā."

Rinkēvičs norādīja, ka jāveicina Eiropas Savienības neietekmējamība no trešajām valstīm, vienlaikus saglabājot arī atvērtību ar līdzīgi domājošiem partneriem – ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Japānu, Dienvidkoreju, Izraēlu un Austrāliju.

Pēc ārlietu ministra teiktā, Latvijai ir būtiski, ka ir izveidots spēcīgs Eiropas Savienības līmeņa regulējums kiberdrošības jomā, lai stiprinātu katras dalībvalsts, kā arī kopējo Eiropas Savienības kiberdrošības līmeni. Eiropas Savienībai jāveido arī dialogs ar privātajām tehnoloģiju kompānijām. Ir jāstiprina dialogs starp Eiropas Savienību un ASV. Mums ir jāatbalsta Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikas dalībvalstu attīstību digitālajā jomā un noturību pret dezinformāciju un kiberapdraudējumiem.

Tāpat Rinkēvičs arī norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina aktīva iesaiste visā Centrālāzijas valstu reģionā. Un Latvija sniegs savu ieguldījumu reģionālā līmenī.

Ārlietu ministrs norādīja arī uz gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” radītajiem drošības riskiem Eiropas Savienībai, palielinot tās enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. "Latvija sekos, lai “Nord Stream 2” tiktu piemērotas Eiropas Savienības Gāzes direktīvas prasības. Straujais energoresursu cenu kāpums Eiropā atkārtoti pierāda, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno iesāktie projekti, kas veicina valstu enerģētisko neatkarību un diversificē enerģijas piegādes avotus," norādīja Rinkēvičs.

Latvijas ekonomika un investīcijas

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz globālo pandēmiju un drošības izaicinājumiem mūsu reģionā, pērnajā gadā ir notikušas arī vairākas labas lietas. "Tas ir sakāms par Latvijas ārējās ekonomiskās politikas virzieniem, ārējo tirdzniecību, investīciju piesaisti un Latvijas finanšu sektoru," sacīja Rinkēvičs. Viņš norādīja uz atbalstu tradicionālajām eksporta nozarēm, kā transports un loģistika, tūrisms, kokrūpniecība, mašīnbūve, pārtikas ražošana, farmācija, kā arī jaunu tirgu apgūšanu un investīciju piesaisti, balstoties uz Latvijas uzņēmēju un sabiedrības interesēm.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs finanšu sektors ar labu reputāciju un spējām finansēt Latvijas ekonomikas izaicinājumus. Tā kā daudz izdarīts, lai novērstu naudas atmazgāšanu, pašlaik jāmācās šos riskus sekmīgi pārvaldīt, sarunāties un skaidrot.

Rinkēvičs aicināja arī būt gataviem, ka gadījumā, ja ģeopolitiskā situācija pasliktinās, uzņēmumi un finanšu sektors būs tas, kam primāri būt jāspēj izprast un piemērot jaunās sankcijas, ja tādas tiks noteiktas.

Rinkēvičs uzrunā parlamentā pateicās arī Latvijas diasporai.

Ārpolitikas debatēs iesaistījās premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš pievērsās arī ekonomikas politikai, norādot, ka viens no ārpolitikas mērķiem ir saistīts ar ārējo investīciju piesaisti, lai būtu vairāk darbavietu, kā arī lai vairotos labklājība. Kariņš uzsvēra, ka "viedās reindustrializācijas" mērķis ir panākt arī vairāk darbavietu eksportspējīgos uzņēmumos. Latvijai jāstrādā, lai tās vide būtu investīcijām arvien saistošāka.

Tāpat Latvija ir ieinteresēta Eiropas Savienības ekonomiskās autonomijas stiprināšanā, jo Covid-19 pandēmija parādīja tās atkarību no trešo valstu, īpaši Ķīnas, ražojumiem un piegāžu ķēžu ievainojamību. "Pandēmijas izraisītā ražošanas attīstība ES ir Latvijas interesēs un sakrīt ar viedās reindustrializācijas mērķiem, radot iespējas jauniem ražošanas attīstības veidiem," norādīja Kariņš.

Klimats, enerģētika un Baltijas vienotais operatīvais reģions

Premjers arī norādīja, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga Eiropas Zaļā kursa īstenošana, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, kas pamatā tiek importēti no Krievijas. Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai Zaļā kursa mērķi ir jāīsteno saprātīgi un pragmatiski, lai sabiedrība no tā būtu ieguvēja.

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pārstāvis Viktors Valainis debatēs atgādināja, ka vienai no ārpolitikas prioritātēm jābūt arī enerģētiskajai drošībai. Viņš uzsvēra, ka jārunā par to, kā visa Eiropas Savienība tiks galā ar enerģētikas izaicinājumiem. "Mums jāsaprot, ka Latvija viena pati ilgtermiņā nespēs nodrošināt tos atbalsta instrumentus, lai šīs energoresursu cenas saglabātos tādā līmenī, kādas tās ir tagad, vismaz pēc plānoto atbalsta mehānismu pieņemšanas. Ilgtermiņā šim risinājumam ir jābūt ne tikai Latvijas līmenī, bet visas Eiropas Savienības līmenī, un nepieciešama ir kopīga politika. Bez tādas šie energoresursu cenu sadārdzinājumi ilgtermiņā cilvēkiem būs nesamaksājami un būs milzīgs administratīvais slogs gan mūsu iedzīvotājiem, gan arī mūsu uzņēmējiem," norādīja Valainis, piebilstot, ka šajā jomā sagaida no ārlietu dienesta lielāku aktivitāti.

Aizsardzības ministrs Pabriks ne tikai norādīja uz nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2,5% no IKP, lai attīstītu aizsardzības industriju, bet arī uz atomenerģijas izpēti. Pēc viņa teiktā, Latvijai ir jāattīsta militārā kapacitāte, kopējā valsts gatavība, kā arī spēja pastāvēt par savām vērtībām un ekonomika. Bet nozīmīgi arī izpētīt iespēju nodrošināt enerģiju no atomelektrostacijām. Tas nodrošinātu gan tīrāku vidi, gan enerģētisko drošību.

Pabriks savā uzrunā ieskicēja vēl kādu iniciatīvu.

Viņš pastāstīja, ka visi Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojušies padarīt Baltijas reģionu par vienu operatīvo reģionu.

"Tas nozīmē, ka mūsu karavīriem būtu jābūt iespējai bez jebkādiem tiesiskiem šķēršļiem pārvietoties pāri robežai un viens otram palīdzēt. Latviešiem ir jābūt spējīgiem būt Igaunijā un Lietuvā, igauņiem – Latvijā un Lietuvā, un lietuviešiem – Latvijā un Igaunijā," klāstīja Pabriks.

Viņš uzsvēra, ka tas ļoti stiprinās mūsu drošību, kā arī ļaus plānot tālāku sadarbību daudz augstākā līmenī starp Baltijas valstu aizsardzības spēkiem. "Un tas parādīs jebkuram hipotētiskajam oponentam, ka mēs esam gatavi iestāties par visa reģiona drošību," uzsvēra Pabriks.

"Saskaņas" deputāti iebilst pret papildu izdevumiem aizsardzībai

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš debatēs uzsvēra, ka paredzamā nākotnē nekāda kara nebūs. Pēc viņa teiktā, pašlaik ir sacelts informatīvais troksnis, kas ir izdevīgs, ja valsts vara grib novērst sabiedrības uzmanību no savas neizdarības vai sastrādātā, lai liktu cilvēkiem baidīties un pārdzīvot par kaut ko citu vēl briesmīgāku. 

Tas esot izdevīgs piesegs arī dažādu biznesa projektu īstenošanai, piemēram, mēģinot par vairākiem simtiem miljonu eiro palielināt Latvijas militāros tēriņus, lai "it kā stiprinātu mūsu drošību atbilstoši jaunradītajiem draudiem".

Arī viņa partijas biedrs Nikolajs Kabanovs komentēja, ka aizsardzības ministrs grib sevi parādīt kā "aplenkta cietokšņa komandieri", jo tuvojas nākamās Saeimas vēlēšanas.

Savukārt deputāts Valērijs Agešins aicināja attiecībās ar Krieviju izmantot diplomātiskus risinājumus. "Lai diplomāti runā un lielgabali klusē," viņš sacīja.

Arī parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka attiecībās ar Krieviju jāvalda diplomātijai. Arī viņš bija neizpratnē par 2,5% aizsardzībai no IKP, norādot, ka tas ir tikai abstrakts skaitlis, kas neparāda reālās vajadzības.

Citi opozīcijas deputāti tik asi neiestājās pret plānotajiem 2,5% aizsardzībai no IKP. Tie ZZS deputāti, kuri piedalījās debatēs, pat īpaši izcēla nepieciešamību atvēlēt papildu naudu aizsardzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt