Tropu mēnesis Rīgas zooloģiskajā dārzā tradicionāli tiek rīkots aukstajā februāra mēnesī. Tad var sasildīties tropu mājā. Tajā kopā ar Zoodārza pārstāvi Māri Lielkalnu dodamies apskatīt šī mēneša īpašos dzīvniekus - čūskas, kuras viņš sauc par snieķiem. Tropu mājā mitinās trīs čūskas, bet šomēnes apmeklētāji varēs apskatīt arī septiņas konfiscētās čūskas, kas nonākušās zoodārza aprūpē. Nelegāli tirgoto un turēto čūsku skaits pieaug. 2011. gadā jaunas mājas bija jāmeklē divām atņemtajām čūskām, pērn - jau piecām. Zoodārza darbinieki nebūt nav priecīgi par šiem jaunajiem iemītniekiem.
"Visi piemērotie būri var būt arī aizņemti. Un, ja pieci jauni dzīvnieki nāk iekšā pilnīgi neplānoti, tad tas, protams, rada problēmas. Ne tik daudz ar barošanu un uzturēšanu, bet ar vietu," skaidro Māris Lielkalns.
Atbildīgās institūcijas visbiežāk dzīvniekus konfiscē pēc iedzīvotāju sūdzībām par to izbēgšanu. Tāpat veic kontrolpirkumus pēc internetā izvietotiem eksotisko mīluļu pārdošanas sludinājumiem, kā arī pārbauda zoo veikalus. Pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma Latvijā ir aizliegts turēt un tirgot jebkādus čūskveidīgos dzīvniekus.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode skaidro, ka legāli čūskas var iegādāties kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā. Ja dzīvniekam ir nepieciešamie dokumenti un izpildītas prasības tā turēšanai, pārvalde reģistrēs turēšanas vietu. "Ja turēšanas vieta ir reģistrēta un dzīvniekam piemēroti apstākļi tiek nodrošināti, tad to likumiski var sakārtot. Birokrātija un piesardzīgums ir tādēļ, ka pēdējo gadu laikā ir sūdzības par to, ka eksotisko dzīvnieku turētāji nespēj nodrošināt pietiekošu uzraudzību, un dzīvnieki mēdz izmukt," stāsta Gita Strode.
Strode atgādina, ka, iegādājoties dzīvnieku, legālu izcelsmi apliecinoši dokumenti nepieciešami arī Vašintonas jeb CITAS konvencijā iekļautajām apdraudēto savvaļas dzīvnieku sugām. Bez dokumentiem nav pierādījumu, ka dzīvnieks nav kontrabandas prece.
"Pēdējos divus gadus topā ir bijušas žņaudzējčūskas un pitoni, ko cilvēki dažādos veidos ir mēģinājuši turēt vai tirgot. To aizliedz Dzīvnieku aizsardzības likuma prasības. Bet CITAS [konvencijas] dzīvnieki ir arī lielie papagaiļi, sauszemes bruņurupuči, varāni, iguānas,"
- Strode uzskaita populārākos dzīvniekus, ko aizsagā Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
Arī starp zoodārzā nogādātajiem nelegāli turētajiem dzīvniekiem ir vairāki tīģerpitoni, ko iecienījuši čūskumīļi. Tropu mājā apskatāms gandrīz piecus metrus garš šīs sugas milzis. "Iedomājieties, ja tīģerpitons var izaugt pat desmit metru garš, tad parēķiniet, vai gribat šādu istabu veltīt dzīvniekam, lai tas varētu kārtīgi izstiepties visā garumā," Lielkalns rāda tīģerpitona lielo terāriju Tropu mājā.
Februārī Tropu mājā brīvdienās notiks nodarbības, kurās čūskas varēs iepazīt tuvāk - uzzināt par to dzīvesveidu, uzbūvi, arī aptaustīt neparasto rāpuli. Tāpat sestdienās un svētdienās apmeklētāji varēs vērot tropu dzīvnieku barošanu. Lielkalns stāsta, ka čūsku barošana gan netiks demonstrēta, jo tas neesot patīkams skats.
