Šogad aprit 150 gadi, kopš Latvijā pieejama arhitekta izglītība. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti šogad absolvē 40 jaunie arhitekti.
150 gadu laikā arhitektūra ir būtiski mainījusies. Studenti ir kā spogulis jaunākajām arhitektūras tendencēm pasaulē. Šobrīd absolventu diplomdarbi izstādīti Arhitektūras fakultātē publiskai apskatei, priecējot interesentus ar jauno speciālistu domu lidojumu. Studenti pārsteidz ar piedāvātajiem risinājumiem, kā attīstīt visiem mums labi zināmas vietas.
"Mēs redzam tēmu izvēlē vairākas tendences. Viena tendence atsaucas uz pasaulē šobrīd izplatītu fenomenu, ka arhitekti arvien vairāk runā par mantojumu. Visā pasaulē ir milzīgs skaits ēku un teritoriju, kas jau ir bijušas izmantotas, un šobrīd tās ir jāadaptē, jāpiemēro, jāreabilitē, un to mēs redzam lielā skaitā diplomprojektu," saka RTU Arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne Sandra Treija.
Jaunie arhitekti piedāvā savas vīzijas, ko iesākt, piemēram, ar Āgenskalna tirgu Rīgā, padarot to plašāk pieejamu arī publiskiem pasākumiem, vai arī to, kā atjaunot senās linu fabrikas teritoriju Preiļos. Otra tendence, kam ļoti pievērš uzmanību jaunie speciālisti, ir dabas potenciāls cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Absolvents Matīss Babris izstrādājis darbu, kas paredz Strenču parkā izvietot būves kokos.
"Arvien vairāk attīstās pieredžu tūrisms. Vairs nepietiek ar parastu guļbaļķu viesu namu mežā. Ir nepieciešama unikāla pieredze. Somijā ir ledus mājas, Meksikā ir iebūvētas būves kalnos, Latvijā unikāli ir koki. Latvijā mēs paņemam un paceļam mājas kokos. Īstenībā tas jau ir īstenojies savā ziņā. Pagājušajā gadā mēs tur novadījām koncertu kokos. Tā ietvaros bija uzbūvētas astoņas platformas, lai pārbaudītu, vai tas tiešām ir reāli. Apmeklējums bija diezgan liels, brauca pat no Vācijas tūristi skatīties," stāsta RTU Arhitektūras fakultātes absolvents Matīss Babris.
Trešā tēma, kam jaunie arhitekti pievērsuši lielu uzmanību, ir projekti, kas šobrīd ļoti aktuāli sabiedrībā. Piedāvāts risinājums "Hyperloop" stacijai Tallinā un Siguldas Olimpiskajam ciematam gadījumā, ja Stokholma iegūs tiesības rīkot olimpiskās spēles. Pēc olimpiskajām spēlēm ciematu varēs pārveidot par dzīvojamo rajonu.
Anetes Soldānes izstrādātā olimpiskā ciemata vīzija jau nonākusi līdz spēļu organizatoriem un, iespējams, kļūs par Stokholmas pieteikuma sastāvdaļu. Fakultātes studentiem izdevies izstrādāt gan idejiski, gan arhitektoniski daudzveidīgus darbus, kas pārsteigs ne vienu vien lietpratēju. Kas zina, varbūt dažus no šiem burvīgajiem darbiem kādam arī izdosies realizēt dzīvē.
