Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) vadītāja Terēzija Mackare kopā ar kolēģēm šonedēļ atgriezusies no iespaidiem pilna brauciena uz Igauniju, lai izzinātu kaimiņvalsts senioru pieredzi dzīvē ar eiro. Braucienu rīkojušas ar nolūku kliedēt neziņu par gaidāmo pievienošanos eiro zonai un tās ietekmi uz ikdienas dzīvi, piemēram, cenām veikalos, pensiju izmaksu un medicīnas pakalpojumiem.
„Tā kā valūtas nomaiņu mūsu valstī kopš neatkarības piedzīvosim jau trešo reizi, tad, protams, visiem, tajā skaitā senioriem, ir diezgan lielas bažas un tāds kā nemiers. Jo māc šaubas par to, kā tas vispār būs, kā tas notiks, ar ko tas beigsies, kā tas iespaidos paša maciņu un valsti kopumā,” skaidroja RASAs pārstāve Daina Līdiga.
Lai gan Igaunijā pārliecinājušās, ka pāreja uz eiro ne visiem sagādājusi pozitīvas emocijas, Rīgas aktīvās seniores tomēr nepievienojas daudzu latviešu skepsei pret vienoto valūtu, bet uzsver, ka pārmaiņas ir svarīgi izskaidrot. „Mums ir jārunā un jārunā, nevar [balstīties] tikai uz emocijām un teikt - lūk, man viena tante stāstīja, ka viņas meitai Vācijā bija tā un tā. Mūsu seniori tiešām nezina, mūsu pašu biedrībā arī nezina! Kad es parādu, kā izskatīsies mūsu eiro monētas, ka mēs nešķirsimies no savas tā sauktās Mildiņas, ka mūsu simboli paliks, ka šī monētiņa klīdīs arī pa citām Eiropas valstīm un mēs varam lepoties. Un tad saka - ā, nu jā, tad mēs tomēr nezaudēsim savu identitāti,” sacīja biedrības vadītāja Terēzija Mackare.
Braucienā uz Igauniju RASAs biedriem pievienojušies seniori no citām organizācijām un arī valsts institūciju ierēdņi. Tallinā uzklausījuši Igaunijas Sociālo lietu ministrijas, uzņēmēju un pensionāru pieredzi, kas pāreju uz eiro piedzīvoja pirms diviem gadiem. Biedrības pārstāve Gita Magonīte atzīmēja, ka vairākas igauņu idejas gribētu pārņemt arī Latvijā: „Domāju, ka lieta, ko varētu pārņemt no viņiem un ko vajadzētu ieviest, - cenu kontroli veikt ne tikai uz šo īso periodu, bet sākt jau tagad un turpināt divus, trīs, piecus, desmit gadus uz priekšu, lai cilvēks zina, ka viņš var paļauties. Mums ir bijušas gan valūtas maiņas, gan bankrotējušas bankas un slimokase, un vecajam cilvēkam tas viss ir atmiņā. Viņam ir bail, kas tagad notiks. Tāpēc jau mēs arī braucām uz Igauniju, lai zinātu, kas mums ir jāstāsta tālāk tam cilvēkam, kam ir bail. Jo tā jaunā valūta jau būs tik un tā.”
RASAs pārstāves atzīst, ka igauņu pensionāru stāstījumā pāreja uz eiro nav bijusi tik gluda kā to pasnieguši ministrijas ierēdņi. Vecākajai paaudzei pielāgošanās prasījusi vairākus mēnešus. Sākumā gājis grūti ar pārrēķiniem un arī psiholoģiski nav bijis viegli pierast pie jaunās valūtas. „Mēs jau parasti runājam tikai par to ekonomisko, ko redzam. Bet ir jau arī tā otra pasaule, ko mēs izjūtam. Tāpēc mēs iesakām senioriem iet pie Labklājības ministrijas, mums vai citām pensionāru biedrībām un veikt šo psiholoģisko sagatavošanos. Tas, ka nebūs viegli pāriet, ir vairāk kā skaidrs. Bet lai viņi ir tam gatavi,” uzsvēra RASAs pārstāve Rita Sprūža.
Iespaidu un ideju pilnas, RASAs biedres par uzzināto dosies stāstīt uz pensionāru klubiem un biedrībām dažādās Latvijas malās, bet maijā Rīgā rīkos Baltijas Senioru forumu, lai diskutētu par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem.
