Ilze Bruģe un Edvīns Šķerstiņš ir ilggadēji «Rīgas satiksmes» tramvaju vadītāji. Pašvaldības uzņēmumā ir vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto, taču Ilze un Edvīns ir to aptuveni desmit vidū, kas cēluši iebildes pret «Rīgas satiksmes» aizpērn sāktajiem plāniem ietaupīt uz darbinieku rēķina. Proti, uzņēmums esot izdomājis atjautīgu veidu, kā nemaksāt par nostrādātajām virsstundām.
"Ir ieplānotas astoņas [darba stundas], bet viņi liek strādāt vairāk nekā ieplānotās, līdz ar to veidojas virsstundas.. Pamatojums bija tāds - mēs visi esam blēži, mēs ņemam slimības lapas, kā pagadās, mums visiem ir savi dakteri, un līdz ar to uzņēmums cieš zaudējumus, un viņi turpmāk vairs neapmaksās [noslimotās stundas]," stāsta Ilze.
Darbinieki par jauno kārtību uzzinājuši pērnā gada sākumā, kad pienākusi kārtējā reize, kad ik pa trim mēnešiem jāsaņem atlīdzība par nostrādātajām virsstundām.
Tramvaja vadītājs Edvīns rāda savu piemēru.
"Ja vienā mēnesī ir 20 virsstundas, otrā - 20 virsstundas, tas būtu it kā 40. Trešajā mēnesī tu paņem slimības lapu, saslimsti un nokļūsti slimnīcā, un, sanāk, ja tu 10 dienas neesi bijis darbā, 80 stundas noņem nost, un nesanāk vairs virsstundas," stāsta Edvīns.
Darbinieki rēķina, ka viņi ik ceturksni nesaņem no dažiem desmitiem līdz pat simt eiro, ko nopelnījuši ar virsstundu darbu. Tādēļ drosmīgākie, kādu ir ap desmit, devušies uz Valsts darba inspekciju. Tā pārbaudē secināja, ka «Rīgas satiksme» tiešām nemaksā godīgi nopelnīto un pārkāpj normatīvus, tādēļ uzlika par pienākumu visu atlīdzināt.
Stāsta darba inspekcijas galvenā juriste Dace Stivriņa:
"Trīs mēnešu periodā darbiniekiem bija attaisnotas prombūtnes - bija slimošanas, bija atvaļinājumi. "Rīgas satiksme" neņēma vērā attaisnoto prombūtni, jo viņu skatījumā mēneša nostrādāto stundu daudzums ir tāds, kāds viņš ir, darbiniekiem ir nolikts summētais darba laiks, viņiem grafikā ir paredzētas stundas, kuras viņiem arī ir jānostrādā. Tāpat uzņēmums uzskata, ka, ja darbiniekam ir nolīgts summētais darba laiks, tas nekādā ziņā nav saistāms ar klasisko darba laika izpratni.."
Piemēram, ja strādājošais mēneša laikā simt it kā darba laika stundas ir noslimojis, «Rīgas satiksme» neuzskatot, ka šis laiks ir jāiekļauj darba laikā.
"Tādā veidā viņi pieļauj, ka attiecīgajā mēnesī viņi nodarbina cilvēku vairāk, nekā viņam vajadzētu strādāt, un neuztver tās stundas kā virsstundas, un uzskata, ka nav jāveic papildu piemaksa," norāda darba inspekcijas pārstāve.
«Rīgas satiksme» strīdniekiem padotajiem un Valsts darba inspekcijai nepiekrīt. Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis apgalvo, ka nemaksā tikai par tām virsstundām, kas iepriekš tikušas ieplānotas grafikā, bet realitātē nav nostrādātas. Pirms diviem gadiem esot mainījuši šo kārtību.
"Tiek veidoti plāni. Pieņemsim, mēs plānojam decembra plānojumu konkrētajam vadītājam. Un ierēķinām kādam vadītājam, pēc viņa piekrišanas, virsstundas, kas viņam jānostrādā. Ja agrāk virsstundas, kuras viņm bija jānostrādā un viņš bija saslimis, mēs līdz 2016. gadam maksājām arī par to, ka viņš bija saslimis kopš šīm virsstundām, jaunā metodika paredz, ka, ja viņš šīs virsstundas nav strādājis slimības dēļ, mēs viņam nesamaksājam par virsstundām," norāda Zaķis, atklājot, ka pašlaik notiek trīs tiesvedības.
Darbinieki gan tam nepiekrīt, sakot, ka nākamā mēneša darba plānos virsstundas nemaz nedrīkst rēķināt.
«Rīgas satiksme» apgalvo, ka vienu tiesvedību apgabaltiesā jau uzvarējuši, tāpēc ir noskaņota, ka tiesa tās pusē būs arī šodien paredzētajā strīda skatīšanā.
