Rīgas Dzelzceļa stacija – «Rail Baltica» dēļ vērienīgu pārmaiņu priekšā

Viens no sarežģītākajiem un dārgākajiem topošās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” posmiem būs Rīgas satiksmes mezgls, kura būvniecība sāksies nākamā gada nogalē. Otrdien būvnieki stāstīja, kādas vērienīgas izmaiņas projektā piedzīvos Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija.   

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Pagaidām Rīgas Centrālās stacijas Latgales priekšpilsētas pusē viss ir pa vecam. Taču tieši šī stacijas daļa “Rail Baltica” projekta ietvaros piedzīvos vislielākās pārmaiņas.

Viena no būtiskākajām pārmaiņām – tiks norakts pašreizējais dzelzceļa uzbērums un tā vietā izveidota estakāde, pa kuru turpmāk noritēs dzelzceļa satiksme.

Līdz ar to tiks iegūta papildu atvērta telpa zem sliedēm. Turklāt Rīga tiks arī pie jaunas ielas, jo Elizabetes iela tiks savienota ar Timoteja ielu.

Tādējādi “Rail Baltica” ne tikai savienos Latviju ar Rietumeiropu, bet arī Rīgas centru ar Latgales priekšpilsētu.

Blakus pašreizējam Dzelzceļa tiltam tiks veidots jauns – kilometru garš tilts pār Daugavu. Tas būs paredzēts ne tikai ātrvilcieniem, bet arī gājējiem un velosipēdistiem.

Centra pusē tiks saglabāta pašreizējā stacijas ēka ar vēsturisko pulksteni, taču tā iegūs krietni lielāku platību vērienīgas piebūves veidolā. Plānotas jaunas platformas, eskalatori, lifti, moderna bagāžas glabātava.

Būvdarbus veiks apvienība "Besix ReRe Group", kuru veido Beļģijas uzņēmums "Besix" un Latvijas SIA "ReRe būve”.

Uzņēmēji otrdien informēja, ka būvdarbus plānots sākt nākamā gada nogalē un tie izmaksās vairāk nekā 430 miljonus eiro. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) cer, ka ar stacijas pārbūvi Latvijai veiksies labāk nekā ar vilcienu iepirkumiem.

“Iepirkums, kā mēs redzam, ir noticis. Būvnieki un projektētāji ir izraudzīti. Jāķeras tagad klāt pie darba,” sacīja ministrs.

Jautāts, vai ir iespējami sadārdzinājumi, Lintaits atbildēja: “Laiks rādīs. Protams, ka ir teiciens, ka, ja mēs kaut ko cēlam, tad, salīdzinot ar plānu, vienmēr uzceļas lēnāk un dārgāk. Es novēlu, lai pēc iespējas mazāki šie sadārdzinājumi būtu.”

Būvniecība ilgs līdz 2025. gadam. Tās laikā stacija turpinās darboties, bet pasažieriem jārēķinās ar atsevišķiem ierobežojumiem un neērtībām.

Projekta īstenotāji pauda bažas, ka jaunā stacija var izrādīties dārgs objekts, kura sniegtās iespējas izmantot būs grūti, jo pašvaldībai trūkst redzējuma par jaunajiem apstākļiem atbalstošu infrastruktūru – sabiedrisko transportu, veloceliņiem, autostāvvietām.

“Satraukums ir patiešām pamatots, jo rezultātā varam cerēt, ka iegūsim ne tikai staciju kā infrastruktūras kodolu, bet arī sakārtotu apkārtni. Tur patiešām būtu jāsadarbojas gan valstij, gan Rīgas domei, gan visiem apkārtnē esošajiem privātajiem partneriem,” uzsvēra SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis Kārlis Vingris.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva un Igaunija prognozē, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro, un 85% no tām segs no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti