Rīgas dome turpina meklēt jaunu vietu atskurbtuvei un patversmei, iespējamos variantus neatklāj

Lai samazinātu bezpajumtnieku koncentrāciju pilsētas centrā, Rīgas dome lūkojas pārcelt atskurbtuvi un bezpajumtnieku patversmi no Centrāltirgus teritorijas. Vasarā izskanēja versija to pārvietot uz Iļģuciemu, taču vietējie iedzīvotāji tam bijuši pret. Tāpēc dome tagad meklē jaunus piedāvājumus tuvāk centram. Taču, lai neradītu ažiotāžu, izteikt potenciālās vietas vairs nevēlas.

Rīgas dome turpina meklēt jaunu vietu atskurbtuvei un patversmei, iespējamos variantus neatklāj
00:00 / 03:14
Lejuplādēt

Šovasar Rīgas dome apsvēra iespēju pārcelt atskurbtuvi un bezpajumtnieku patversmi no Centrāltirgus teritorijas uz Iļģuciemu. Pašvaldība to lūkojās realizēt neapbūvētā teritorijā Daugavgrīvas ielā 67. Par domes iecerēto vietējie iedzīvotāji bija kategoriski pret, norādot, ka apkaimē jau ir viena patversme, vairākas sociālās mājas un arī sieviešu cietums. Pēc sarunas ar Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrību pašvaldība šo domu ir atmetusi, un tagad meklē citu vietu. Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie") stāsta: "Redzot noslodzi, kas mums sākotnēji likās, ka Iļģuciema cietums varbūt nerada noslodzi uz šo konkrēto apkaimi, tomēr mums nācās secināt, ka tas ir sociāls faktors, kas ietekmē šo apkaimi un nebūtu, visticamāk, labi būvēt šeit vēl vienu tādu objektu tuvumā. Mēs skatāmies tuvāk stacijai un Centrāltirgum, jo ir skaidrs, ka bezpajumtnieki visvairāk koncentrējas vai nu transporta mezglos, vai nu blakus lieliem vēsturiskiem objektiem."

Kleinbergs noliedz, ka atskurbtuvi varētu pārcelt uz Torņakalnu vai Āgenskalnu: "Noteikti nē. Bet es negribētu minēt šīs potenciālās adreses, lai neradītu papildu ažiotāžu."

Deputāts skaidro, ka Centrāltirgus teritorijā esošo atskurbtuvi un bezpajumtnieku patversmi vietvara lūkojas pārcelt, jo tagadējā teritorijā šai mērķgrupai ir piedāvāti pārāk daudz pakalpojumu.

Kad varētu sākties jaunas ēkas būvniecība, pagaidām nav skaidrs. Kleinbergs atzīst, ka plānus traucē realizēt nākamā gada pašvaldības budžeta līdzekļi, jo, palielinot neapliekamo minimumu, samazināsies vietvaras ieņēmumi.

Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Rasnača skaidro, ka bezpajutmniecība ir garas notikumu ķēdes rezultāts. Un šo problēmu nāksies risināt ilgu laiku. Viens no risinājumiem ir nodrošināt bezpajumtniekiem mājokli.

"Es dikti šaubos, vai kādā apkaimē cilvēki teiks: "Jā, mēs labprāt gribētu, lai pie mums ir bezpajumtnieku pulcēšanās vieta."

To nekad negrib. Tāpēc tas risinājums ar sociālās īres dzīvokļiem, iespējams, ir labāks, jo tas paredz bezpajumtnieku izkliedēšanu," uzsver Rasnača.

Eksperte atzīmē, ka tās ir lielas izmaksas, tāpēc problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī valstij un sabiedrībai kopumā. Savukārt par jaunas ēkas būvniecību Rasnača izsakās skeptiski: "Diez vai viņi vēlas tādās ļoti skaistās telpās, kur viņi jutīsies ne savā ādā. Nevajag tik jaunas, spožas. Tas noteikti nav tas, kas ir vajadzīgs."

Savukārt par atskurbtuvei iepriekš izraudzīto potenciālo vietu Daugavgrīvas ielā 67 domei pagaidām nav skaidrs, ko tajā vietā varētu būvēt. Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības valdes loceklis Didzis Juško Latvijas Radio izteicās, ka šo neapbūvēto vietu varētu iekļaut Nameja krastmalas realizācijas projektā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti