Īsi pirms plkst.11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) saņēma izsaukumu uz Limbažu ielu, kur koka divstāvu dzīvojamai mājai nobrukusi sija.
Notikuma vietā ieradās Rīgas būvvaldes būvinženieris, lai novērtētu situāciju. Būvinženiera sniegtā informācija liecina, ka mājas pagrabstāvā bija nogruvusi metāla nesošā sija un ķieģeļu starpstāvu pārsegums apmēram divu kvadrātmetru platībā.
Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns Latvijas Radio informēja, ka “pagrabstāvā ir pārlūzusi viena no pārseguma metāla sijām, kas savukārt balsta pagraba mūrētās velves”.
“Virs sijas 1. stāvā atrodas viens no dzīvokļiem, un ņemto vērā pastāvošos riskus, dzīvokļa ekspluatācija ir apturēta. Arī pagrabā nepiederošas personas nedrīkst iekļūt, un papildus esam aizlieguši ekspluatāciju vienām no kāpnēm, kas ved uz ēkas otro stāvu. Esam sazinājušies arī ar ēkas apsaimniekotāju (“Rīgas namu pārvaldnieku”) un saņēmām informāciju, ka tā plānos vēl pirms šī negadījuma bija konkrētās ēkas renovācija. Šis negadījums varētu būt papildu stimuls ātrāk sakārtot būvniecības dokumentāciju un sākt ēkas renovāciju,” pastāstīja Butāns.
Pagrabs, dzīvoklis virs nobrukušās konstrukcijas un kāpņu telpa no pirmā uz otro stāvu ēkā vairs nav izmantojama.
Savukārt kārtības sargi, iedodoties atdresē, sāka nodrošināt sabiedrisko kārtību, kā arī, sekojot civilās aizsardzības plānam, izsauca vienu no “Rīgas satiksmes” autobusiem, lai cilvēkiem, kuri īslaicīgi palikuši bez pajumtes, būtu kur patverties.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Geidāne informēja, ka “drīz pēc tam tika apzināti arī visi evakuētie un izzināti, kuriem no viņiem būtu nepieciešama pašvaldības piedāvātā izmitināšana”.
“Vienai no personām, kuras dzīvokļu telpas atradās tieši zem pagrabā esošās konstrukcijas pārrāvuma, sniegta gan medicīniskā palīdzība, gan arī vēlāk šis pašvaldības izmitināšanas pakalpojums, un kundze tika nogādāta līdz hostelim,” stāstīja policijas pārstāve.
Vienlaikus uz notikuma vietu tika izsaukts arī Rīgas būvvaldes pārstāvis, kurš veica visas nepieciešamās pārbaudes un atļāva pārējiem nama iedzīvotājiem atgriezties savos mājokļos.
Limbažu ielas ēka ir privātīpašums, bet tā apsaimniekotājs ir “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas konkrēto ēku bija plānojis remontēts.
Pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns stāstīja, ka uzņēmuma pārvaldībā esošās ēkas apseko katru gadu, lai plānotu darbus uz nākamo gadu.
Šajā konkrētajā ēkā problēmu ar pagraba pārsegumu, kurā ir korozija, konstatēja jau pirms diviem gadiem, un apsekojuma atzinumā tika minēts, ka konkrētā vietā varētu rasties avārijas situācija.
2018. gada beigās pārvaldnieks uzaicināja dzīvokļa īpašniekus uz kopsapulci, kurā informēja par esošo situāciju un to, kas darāms, lai īpašumu savestu kārtībā.
“Diemžēl 2018. gadā no 13 dzīvokļu īpašniekiem sapulcē piedalījās trīs. Līdz ar to nekāds kopīgs lēmums par to, kā tiks risināta situācija, netika pieņemts. Netika pieņemts lēmums nedz par tehnisko atzinumu, nedz par remontdarbu projektu, kad to veikt un kā šos darbus finansēt. Diemžēl arī 2019. gadā rezultāts netika sasniegts,” norādīja Leiškalns.
Bet 2019. gadā, plānojot darbus uz 2020. gadu, pārvaldnieks iekļāva remontdarbu plānā ēkas tehnisko apsekošanu, tehnisko atzinumu sagatavošanu, lai varētu plānot darbus.
Diemžēl avārija notika ātrāk, nekā tapa tehniskais atzinums.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inga Gulbe stāstīja, ka Rīgā situācija ar mājokļu tehnisko stāvokli ir mainīga. Tomēr namu iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās, ka īpašuma uzturēšanā ir nepieciešams ieguldīt arī līdzekļus. Un gan pašu, gan ar pārvaldnieka palīdzību dzīvojamās ēkas tiek atjaunotas.
“Šobrīd departamenta rīcībā ir tādi statistikas dati, ka aptuveni ap 200 mājām, par kurām varētu runāt, ka tās ir sliktā tehniskā stāvoklī,” atzina Gulbe.
Tas gan nenozīmējot, ka visās šajās 200 dzīvojamās ēkās ir avārijas un nogruvuma draudi, bet šīs mājas ir vidēji sliktākā stāvoklī nekā pārējais dzīvojamais fonds Rīgā.
