Rīgā pie Brīvības pieminekļa pa dienu sapulcējās daudzi cilvēki, kuri klausījās mūziku un vēroja svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju, kurā piedalījās valsts augstākās amatpersonas, Saeimas un Rīgas domes deputāti un bijušie politiķi.
Vecrīgā notika tautastērpu gājiens, savukārt rātslaukumā ar dejām un dziesmām uzstājās dziedātāji un folkloras grupas. Var novērot, ka vairums svētkus bauda kopā ar draugiem un tuviniekiem. Uzrunātajiem cilvēkiem noskaņojums ir pozitīvs.
„Pacilājoši, ka mums ir sava valsts,” saka Agnese.
„Ļoti svarīga diena. Kā katrs mākam, tā svinam. Mēs svinam, spēlējot jautru mūziku,” stāsta Leons.
„Svētki. Pavasarīgs noskaņojums. Laiks ir labs un cilvēki smaida. Lieliski. Šie svētki man, protams, nozīmē brīvību un iespēju uzzināt kaut ko jaunu un interesantu,” uzsver Marina.
„Īpaši novērtējam un galvenais, lai mēs, latvieši, jūtamies kopīgi un par Latviju,” saka Lelde.
„Redzot visu ģeopolitisko situāciju, kas notiek apkārt, šobrīd ir patriotiskais noskaņojums, protams,” atzīst Jānis.
„Esmu tūrists no Krievijas. Atbraucu, lai speciāli redzētu, kā var dzīvot brīvi un atzīmēt neatkarības dienu. Esmu ļoti priecīgs un man ir patīkami redzēt, ka ielās ir neliels likumsargu skaits. Mums Krievijā uz vienu kvadrātcollu būtu ļoti daudz policistu. Vēlos izteikt pateicību tiem cilvēkiem, kas 1990. gada 4. maijā varēja pasludināt deklarāciju bez asinsizliešanas un tādā brīvā valstī turpina dzīvot,” skaidro Anatolijs.
„Varbūt viss nav tik ideāli, kā mēs gribētu, bet mums toties ir sava brīva valsts un te nelido raķetes un nebrauc tanki pa ielām,” uzsver Agnese.
Par godu svētkiem Saeimā notika svinīgā sēde. Parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no „Nacionālās apvienības” uzsvēra, ka sabiedrība var būt gandarīta, ka 32. neatkarības atjaunošanas gadadienu mēs sagaidām kā Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD dalībvalsts. Taču atšķirībā no citiem gadiem, Ukrainas kara dēļ šodien svētki ir citādā noskaņā, atzīst Mūrniece, vienlaikus norādot – karš cilvēkus Latvijā ir saliedējis.
Ukrainas krīze pieminēta arī Ekumēniskajā dievkalpojumā, kas no rīta notika Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
„„Savu mieru es jums dodu – ne tādu, kādu pasaule dod,” saka Jēzus. Miers, ko Jēzus dod nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Tas nav atkarīgs no karaspēka lieluma, ne arī no ieroču daudzuma. Miers, ko Jēzus dod, ir miers, kas valda cilvēku sirdīs,” norādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Pāvils Brūvers..
Bīskaps arī uzsver – Latvijas iedzīvotājiem jābūt pateicīgiem, ka svētkus varam svinēt drošībā un mierā.
Ziedu nolikšanai pie Latvijas brīvības simbola šogad izveidots vides objekts “Ziedu Latvija". Jau no agra rīta cilvēki nāk nolikt ziedus. Pēcpusdienā iedzīvotāju kustība uz brīdi tiek ierobežota, lai ziedus noliktu arī valsts augstākās amatpersonas, kā arī deputāti, kas balsoja par neatkarības atjaunošanu. Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pieminekļa pakājē atkal sāk pulcēties tauta. Šogad 4.maijā izjūtas ir īpašas.
“Šogad kaut kā ļoti īpaši. Saviļņojoši un novērtējot visu, kas mums ir,” saka Gita.
“Dzīvot Latvijā un šodienā ir tā sajūta, ka vari būt drošs, vari būt brīvs, tu vari teikt, runāt, strādāt,” atzīst Raita.
“Es nāku ar ļoti labāk sajūtām, jo viena no neatkarības balsotājām ir mana mamma Velta Čebotarenoka. Līdz ar to tas man ir pavisam īpašs un personisks notikums,” skaidro Lauma Paegļkalna.
“Esmu ļoti priecīga nolikt puķes pie Brīvības pieminekļa, man patīk to vienmēr darīt ar savu ģimeni kopā,” – tā Madara Paegļkalna.
“Citus gadus jau nebija, mājās vajadzēja svinēt. Tagad jau droši,” uzsver Valija.
Pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus ieradusies arī Amanda, kura ar vīru un bērniem precīzi pirms mēneša pārcēlusies uz dzīvi Latvijā no Austrālijas.
“Mēnesi. Es esmu ar vīru. Viņš ir no Kanādas. Un divas meitas. Ir liela sajūsma, ka var piedalīties šādā pasākumā. Pirmo reizi, kad atbraucu te, man bija 16 gadi un nedrīkstēja ziedus pie Brīvības pieminekļa likt. Tagad var. Tas ir kolosāls piedzīvojums un iespēja būt kopā,” stāsta Amanda Hersta.
“Mēs gribam apsveikt visu latviešu tautu un pateikties par visu. Latviešu tautu, Latviju. Jūs esat tik labi, jūs esat tik dāsni, esat līdzcietīgi. Paldies jums liels! Jo šodien mēs kopā ar jums priecājamies. Un paldies Dievam, ka jums ir miers. Lai tas vienmēr būtu jūsu zemē un uzplaukumu jums!” novēl Marina.
