Par pamatlikumam neatbilstošu atzīstot Jūrmalas domes praksi katru gadu prasīt nomas maksu par ierādītajām kapavietām, Satversmes tiesa arī atzina, ka pašvaldību prasītā nauda par kapavietas piešķiršanu ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tā iepriekš spriedumu komentēja tiesnesis Aldis Laviņš.
“Latvija kā demokrātiska, tiesiska valsts balstās uz cilvēka cieņu. No tā savukārt spriedumā esam uzsvēruši, ka valstij ir jāaizsargā cilvēka cieņa gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan arī pēc cilvēka nāves – proti, arī pēc cilvēka nāves pret cilvēka ķermeni ir jāizturas ar cieņu,” uzsvēra Laviņš.
No pašvaldību saistošajiem noteikumiem savukārt noprotams, ka vairums vietējo varu naudas prasīšanu par nepieciešamību apglabāt mirušu cilvēku ar cieņu nav saistījušas. Piemēram, Valmieras noteikumi paredz, ka par četrvietīgas kapavietas ierādīšanu jāšķiras no 603 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Liepājas normatīvi rāda vienreizēju 70 eiro maksu par vienvietīgu kapu. Savukārt Rēzekne pirmos divus kapus dod bez maksas, bet par katru nākamo kopiņu gan prasa 140 eiro.
“Mēs par šo Satversmes tiesas spriedumu informēsim arī pārējās pašvaldības, nosūtot spriedumu, kā arī aicinot pārvērtēt pieņemtos saistošos notikumus vai arī attiecīgi ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumā paustās atziņas, pieņemot jaunus saistošos noteikumus,” nākamajā dienā pēc Satversmes tiesas nepārsūdzamā sprieduma, ka par kapiem naudu prasīt nedrīkst, visas domes informēt solīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls.
Viena no pirmajām ir reaģējusi Jelgava, kur dārgākais kaps tuviniekiem izmaksā 516 eiro.
Trīs dienas pēc tiesas sprieduma piektdien pilsētas mērs izdeva rīkojumu, ka Jelgavas pilsētā tiek atcelta maksa par jaunu kapavietu.
Gints Zēla, Rīgas domes kapsētas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs, pastāstīja, ka Rīgas pilsētā ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas. Slēgtās ir Torņkalna un Mārtiņa kapsētas, tāpat arī Torņakalna pareizticīgo kapsēta un Kapsila kapi. Pārējās esot daļēji slēgtās kapsētas.
“Tas nozīmē, ka persona var iegūt kapavietu, ja viņam tur jau ir ģimenes kapavieta,” skaidroja Zēla.
Tiem, kam savulaik jau ir ierādīta ģimenes kapavieta Rīgas tā sauktajos vecajos kapos, par jauniem apbedījumiem jāmaksā nav.
Savukārt par no jauna ierādītām kapavietām Rīga prasa no aptuveni piecdesmit līdz pat tūkstoš eiro – atkarībā no kapavietas lieluma un tā, vai kapsēta ir daļēji slēgta vai atvērta.
Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla skaidroja, ka vēl tikai iepazīstas ar Satversmes tiesas spriedumu.
“Grūti pateikt, no vienas puses, Satversmes tiesas spriedums ir loģisks un pamatots, bet tajā pašā laikā esmu ļoti izbrīnīts, ka mēs esam tik demokrātiskāki par daudzām citām demokrātiskām valstīm, jo Igaunijā un Lietuvā ir nomas maksa par kapavietu. Tajā pašā laikā tādās senās demokrātiskās valstīs kā Vācija, Francija arī tāda ir. Tur neviens nav domājis, ka šī maksa būtu jāatceļ,” stāstīja Zēla.
Viņš arī atzina, ka nevarot iedomāties pašvaldības rīcību gadījumā, kad būtu jāatceļ maksas, jo tā esot bijusi iespēja, kā diferencēt kapu vietu lielumu.
“Mēs diezgan stipri varam pabojāt tās latviešu kapu tradīcijas kā tādas, jo izbeigsim ģimenes kapu tradīciju.
Būs tikai apbedījums, kas būs cieņpilns, bet neievērojot tradīcijas par dzimtas kapiem,” uzskata Zēla.
Rīga nevarot katra aizgājēja tuviniekiem piešķirt uzreiz četrvietīgu kapu, jo tad gluži vienkārši drīz pietrūktu kapsētās vietu, teica Zēla.
“Protams, es pieņemu, ka Apes novadā vai Zilupē tā nav problēma, bet Rīgā teritorijas ir tik, cik ir. Ja mēs katram dosim četrvietīgu [kapa vietu], tad sabiedrībai būs jāsaprot, ka visa zaļā teritorija, kas Rīgas pilsētā ir, kļūst par kapiem. Es nezinu, cik tas būtu pareizi vai sabiedrībai pieņemami. Kapsētu pārvalde un Rīgas dome jau līdz šim centās veicināt ugunsapbedīšanu, lai ekonomētu resursus. Šobrīd, ja cilvēkam bez maksas pienāksies četrvietīga kapavieta, es nevaru iedomāties, kas mani kā šī pakalpojuma ņēmēju atturētu neņemt šo kapavietu un teikt, ka vēlos urniņu, lai maksimāli ekonomētu pašvaldības zemi,” stāstīja Zēla.
Rīgas kapu apsaimniekotājiem jaunu kapavietu ierādīšana bijusi saimnieciski izdevīga, jo no 1,7 miljonu eiro lielā kapu uzturēšanas budžeta ceturtā daļa jeb ap 450 tūkstošiem eiro gadā iekasēta par piešķirtajām kapavietām. Kapu galvenais pārvaldnieks Zēla neiebilda pret maksas atcelšanu, ja neiekasēto kompensēs dome.
“Mums viennozīmīgi ir vieglāk strādāt ar noteiktu budžetu. Ja mums piešķir konkrētu budžetu, un mēs varam plānot uz priekšu nākamos trīs gadus, varēs daudz vienkāršāk strādāt, nekā šobrīd, kad viss bija atkarīgs no pašu ieņēmumiem,” atzina Zēla.
Tā kā pašlaik, neraugoties uz Satversmes tiesas sprieduma stāšanos spēkā, Rīga turpina prasīt kapu naudu, samaksāto atprasīt vai nemaksāt varētu tikai apņēmīgākie strīdnieki.
Tomēr pie Raiņa kapiem uzrunātie atzīst, ka pret maksas kapavietām neiebilst. Cenas gan varētu būt mērenākas un samaksa – simboliskāka.
Bezmaksas kapu ierādīšana bažīgu darījusi arī nozares ministrijas Pašvaldību departamenta direktoru Aivaru Mičulu. Viņš domā, ka galvenā nākotnes problēma nebūs tā, ka pašvaldībām savos budžetos nāksies meklēt papildu naudu kapiem. Risināms jautājums būs brīvo kapavietu rezervācija.
“Protams, ka šis spriedums nekādā veidā neradīs problēmas pašvaldībām, kurās kapsētas ir kaut kādās nomaļās lauku vietās, kur tās vietas ir pārpārēm un nav problēmu atrast vietu, kur apglabāt cilvēku,” teica Mičuls. “Taču pilsētās, kur daļa kapsētu ir aizpildītas, kurās vairs jaunus apbedījumus neveic, bet kurās noteikti vēl ir rezervētas vietas, piemēram, blakus laulātajam un tamlīdzīgi, ja kāda privātpersona uzstājīgi prasīs, lai viņu apglabā šajās vietās, būs atkal jauni precedenti.”
Nav izslēgts, ka bezmaksas kapi būs tikai uz laiku. Viens no veidiem, kā naudu atkal iekasēt, ir kapus iekļaut likumā ''Par nodokļiem un nodevām''.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis savukārt norādīja, ka no maksājumiem var atteikties, bet tas nozīmē, ka pašvaldībai būs mazāk naudas citiem pakalpojumiem. Pūķis arī sacīja, ka jāņem vērā konkrēta situācija, un viens centralizētais lēmums, iespējams, nav optimāls visām teritorijām.
