Pašvaldības vairs nedrīkst prasīt naudu par kapavietu

Tiesībsarga viedoklim un Augstākās tiesas netiešajai atziņai, ka maksas prasīšana par iedalīto kapavietu ir prettiesiska, nu ar spriedumu pievienojusies Satversmes tiesa. Lai gan Satversmes tiesas (ST) sprieduma galavārds ir tikai par to, ka pamatlikumam neatbilst Jūrmalas domes prakse par piešķirto kapavietu prasīt ikgadēju nomas maksu, tiesas secinājumu daļā ir pateikts – pašlaik jebkāda naudas prasīšana par iedalīto kapu ir prettiesiska, jo neaizsargā cilvēka cieņu pēc viņa nāves.

Pašvaldību prakse par ierādīto kapavietu prasīt naudu nav nekas jauns – pieticīgākās vietvaras Latgalē par kapu neprasa neko, kamēr lielā daļā pilsētu takse par ģimenes kapavietu ir no pāris simtiem eiro līdz pat virs tūkstoša Rīgā.

Augstākā tiesa jau pirms divarpus gadiem atzina, ka prettiesiska ir ne tikai Jūrmalas domes prasītā ikgadējā nomas maksa – viens eiro par iedalīto kvadrātmetru gadā -, bet arī jebkāda naudas prasīšana par kapavietas piešķiršanu. Nu šai atziņai ar nepārsūdzamu spriedumu pievienojas Satversmes tiesa.

“Latvija kā demokrātiskā, tiesiskā valsts balstās uz cilvēka cieņu, esam uzsvēruši spriedumā, ka valstij jāizsargā cilvēka cieņa arī pēc nāves,” norādīja Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.

Satversmes tiesa pirmkārt secināja, ka Jūrmalas domes prasība pēc kapu nomas maksas ir pretēja likumam “Par pašvaldībām”, jo kapsētas ir publiskas lietošanas īpašums sabiedrības vajadzībām. Jūrmalas dome gan Satversmes tiesai skaidrojusi, ka nomas maksu varētu tulkot kā maksu par pakalpojumu. Satversmes tiesa izvērtēja arī tādu iespēju, bet secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldība būtu tiesīga noteikt samaksu.

Pašvaldības vairs nedrīkst prasīt naudu par kapavietuEdgars Kupčs

    Pašvaldības dome varētu saskatīt iespēju, ka ir nosakāma nodeva par kapavietas piešķiršanu, bet arī šeit ST norādīja, ka likumā par nodokļiem un nodevām nav kā nodevas objekts paredzēta nodeva par kapavietas ierādīšu, “līdz ar to nevar būt runas par to, ka ir nosakāma nodeva”, skaidroja Laviņš.

    No Satversmes tiesas sprieduma izriet – ja pašvaldības grib prasīt naudu par kapavietas ierādīšanu, kas gan ir necieņa pret cilvēku pēc viņa nāves, jo tuviniekiem nav izvēles iespēju aizgājēju neapbedīt, tādas normas būtu jāiekļauj likumos. Taču tajos pašlaik tādu nav.

    Gandarīts par Satversmes tiesas lemto ir Tiesībsarga birojs, kas uz tiesu devās, atzina juridiskā padomniece Agnese Laizāne.

    Tagad birojs plāno informēt pārējās pašvaldības par šo Satversmes tiesas spriedumu un izskaidrot, ka nevar pieprasīt maksu par kapavietas nomu, un arī norādīt, ka pašvaldībām būtu jāapsver arī citu maksājumu pieprasīšanu - vai tā ir tiesiska un pareiza, sacīja Laizāne.

    Tikmēr tiesnesis Laviņš uzsvēra – pašvaldībām nav izvēles, Satversmes tiesas spriedums ir saistošs visām valsts un pašvaldību iestādēm, un šis spriedums atteicas uz tām pašvaldībām, kurās ir ieviesta līdzīga prakse un tiek prasīti maksājumi par kapavietām.

    Par pašvaldību darba uzraudzību atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lietas izskatīšanā bija domju pusē un naudas prasīšanu atbalstīja.

    Tagad Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls skaidroja, ka Satversmes tiesas spriedumu ņems vērā un trešdien par to informēs visas pašvaldības. Ministrija aicinās domes grozīt savus saistošos noteikumus vai Satversmes tiesas spriesto ņemt vērā, ja gatavo jaunus kapu jomas noteikumus.

    Satversmes tiesa norādīja, ka kapu naudas pieprasīšana jāpārtrauc kopš sprieduma publicēšanas, tas ir, otrdienas, 5. marta. Iepriekš iekasētā atprasīšana radītu pārlieku finanšu slogu vietējām domēm, atzinusi tiesa, tādēļ jau samaksātais jāatdod nebūs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti