Saņemot zvanu no kāda iedzīvotāja par piesārņojumu Rēzeknes upē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rēzeknes daļas darbinieki nekavējoties devās uz notikuma vietu, kur konstatēja naftas produktu noplūdi. Lai piesārņojums nevirzītos tālāk pa ūdenstilpni, tika uzstādītas 12 absorbējošās bonas.
VUGD Rēzeknes daļas inspektors, dežurants Andris Kupcovs pastāstīja, ka notikuma vietā glābēji konstatēja, ka „uz upes ir plankums, kurš pa upi aizplūst tālāk pa straumi”, atrada vietu, no kuras upē ieplūda naftas produkti - tas ir grāvis. Apsekojot grāvi, glābēji konstatēja, ka piesārņojums upē varētu ieplūst no pilsētas lietus ūdeņu novades sistēmas.
Apskatot notikuma vietu secināts, ka piesārņojums upē ieplūst pa notekgrāvi. Brūnas krāsas plankums pamanāms arī ūdens attīrīšanas iekārtās, kas jau kādu laiku nestrādā, bet ir savienotas ar grāvi. Valsts vides dienesta pārstāvji šeit paņēma paraugus, kas nodoti ekspertīzei.
Valsts vides dienesta (VVD) Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule savukārt pastāstīja, ka piesārņojums ir naftas produkti, ir paņemti paraugi analīzēm, un pagaidām piesārņojuma koncentrācija nav zināma. „Es šobrīd neņemos spriest, pēc cik ilga laika mēs saņemsim šos testēšanas pārskatus,” atzina VVD pārstāve.
Pie upes dzīvojošais Valērijs atklāj, ka piesārņojums šeit nav pirmo reizi, viņš gan nezina, kas ir piesārņojuma avots, „bet tur vēl kaut kāda caurule ir, kas ir zem zemes, un tā nav redzama, tur lejā pie upes”. „Agrāk nekā tāda nebija,” sacīja Valērijs, skaidrojot, ka piesārņojums sāka parādīties pēdējo 3 - 4 gadu laikā.
Pārbaudot lietus ūdens savākšanas akas piesārņojums tika atklāts arī citā pilsētas mikrorajonā, vairāku kilometru attālumā no konstatētās noplūdes vietas.
Rēzeknes pilsētas domes pilsētsaimniecības pārvaldes vadītājs Voldemārs Platacis atzina, ka piesārņojuma avota noteikšanu sarežģī un apgrūtina tas, ka ir notikusi daudzu uzņēmumu privatizācija, izpārdošana, kad lielie rūpnieciskie objekti ir sadrumstaloti sīkos objektos, jaunie īpašnieki gan nezina šis savas komunikācijas un to atrašanās vietas.
Kā viens no naftas produktu noplūšanas iemesliem tiek minēts vecais mantojums, kas atrodas zem zemes un šobrīd, iestājoties atkusnim, sācis kust. Cik liels daudzums ir noplūdis, šobrīd grūti noteikt.
Ruskule atzīst, ka lietus ūdeņu kolektorā to nevar uzskaitīt, „jo lietus ūdeņu kolektors arī nozīmē, ka savāc virszemes ūdeņus no pilsētas teritorijām, no ielām, no rūpnieciskās zonas”.
Platacis atzīst, ka piesārņojums gadiem krājas gruntī, un arī iepriekš bijušas situācijas, kad filtrācijas rezultātā tas nonāca lietus ūdens kanalizācijas sistēmās. ”Piesārņojums, kas ir krājies no iepriekšējiem periodiem, tas ir mūsu bīstamais mantojums,” atzina Platacis.
Valsts vides dienesta pārstāvji atklāj, ka kaitējums dabai nav nodarīts, jo operatīvi tika ierobežota piesārņojuma teritorija, taču izmeklēšanas darbs turpinās.
