Vēl 18. gadsimtā Nautrēnu katoļu draudzē ikdienas dievkalpojumos ir bijis ap trīs tūkstošiem draudzes locekļu, tomēr vēsturiski dievnams ir bijis ievērojams ne vien ar kuplo ticīgo skaitu, bet tā ir arī vienīgā draudze Latgalē, kas devusi visvairāk garīdznieku, to vidū arī Jānis Pujats. Viņš arī vadīja baznīcas simt gadu jubilejas dievkalpojumu. Šajā dienā baznīca bija pārpildīta gluži kā pirms vairākiem gadsimtiem.
"Man arī ir prieks, es jau te reti mēdzu būt, bet vismaz reizi vai pāris reizes uz Latgali man iznāk [atbraukt] - uz Aglonu, kapusvētkiem Jaudzemu kapos," Latgales reģionālajai televīzijai sacīja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. Viņš atzīst, ka šādā reizē draudze "nevarēja palikt bez manis".
Nautrēnu pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1791. gadā Žogotu kapsētā, bet pašreizējo mūra baznīcu sāka celt nedaudz vairāk nekā pirms 100 gadiem prāvesta Kantinieka kalpošanas laikā un tā tika konsekrēta 1914. gada 8. jūnijā. Gada laikā uzceltais dievnams ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas gadsimta garumā pārdzīvojis dažādus vēsturiskos notikumus.
Tā saistās gan ar nacionālajiem partizāniem, gan ar pretošanās kustību, gan ar baltajiem, gan ar sarkanajiem. Šajā baznīcā ir nonāvēts cilvēks par savu ticību un no šīs baznīcas galu galā nāk tik ievērojami cilvēki, tā, ka tā ir šūpulis, tās ir mājas," uzskata dzejniece, Nautrēnu draudzes piederīgā Anna Rancāne.
Nautrēnu katoļu draudzes likteņa pavērsienus grāmatā iemūžinājusi vietējā vēstures pētniece Andra Zubko-Melne. Izdevums sevī nes ne tikai informāciju par baznīcu un tās vēsturi, bet arī par draudzes kapsētām, krucifiksiem un garīdzniekiem. Grāmata izdota par nautrēniešu ziedojumiem, kuri ar viņas autogrāfu izdevumu pirmoreiz ieraudzīja tieši dievnama svētku dienā.
"Pirmā doma bija tāds neliels bukletiņš, kur būtu galvenie vēsturiskie fakti, arī pastāstīts par 20 priesteriem, kas nākuši no mūsu draudzes," atzīst vēstures pētniece, grāmatas autore Andra Zubko-Melne, tomēr vēlāk, intensīvāk sākot meklēt materiālus, sapratusi, ka bukletā Nautrēnu vēsturi nav iespējams iekļaut un tapusi grāmata.
Vēsturniece atzīst, ka grāmata ir dāvana ne vien draudzei, bet arī viņai pašai, jo tieši pirms ceturtdaļgadsimta Andra Zubko-Melne atgriezusies savā bērnības zemē. Arī Nautrēnu katoļu draudzei šis ir jubileju gads – jau septembrī apritēs 75 gadi kopš dievnamā uzstādītas ar toreizējā Valsts prezidenta atbalstu iegādātās Vācijā būvētās ērģeles.
