Ministru kabineta balvu piešķir māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta balvas piešķiršanu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam, informēja Kultūras ministrijā. Savukārt Ministru kabineta Atzinības raksti tiks pasniegti septiņām izcilām personībām par nozīmīgiem veikumiem Latvijas kultūras nozarēs.

Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa.

Ministru kabineta balvu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam Kultūras ministrija ierosināja piešķirt par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.

Valdis Celms dzimis 1943. gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

Celms aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20. gadsimta 70. gadu vidu, Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā.

Kopā ar domubiedru grupu Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā.

Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi.

Kā nozīmīgākos mākslinieka darbus Kultūras ministrija minēja 20. gadsimta 60. gadu beigās radīto fotokolāžu “Prāga (1967./68), kinētiskos objektus “Rotējošie cilindri” (1972), “Daugava” (1974), “Pozitrons” (1976), kinētisko skulptūru “Bāka” (1978). Būtiska mākslinieka Valda Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes “Rīga” idejas izveide.

Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu “Latvju raksts un zīmes” un "Baltu dievestības pamati" autors. Radījis folkloras festivāla “Baltica” Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gados.

Valdība 3. oktobrī lēma piešķirt Ministru kabineta Atzinības rakstus arī septiņām izcilām kultūras nozaru personībām vai darba kolektīviem.

Atzinības raksts piešķirts īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – direktorei Annai Jurkānei par ieguldījumu Turaidas muzejrezervāta attīstībā.

Folkloristei, sabiedriskajai darbiniecei un lībiešu kultūras pārstāvei Helmī Staltei Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu latviešu un lībiešu kultūras saglabāšanā un attīstībā Latvijā un Atmodas procesu stiprināšanā.

Savukārt dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei Atzinības rakstu piešķir par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā.

Atzinības raksts piešķirts arī žurnāla "Latvijas Architektūra" redakcijai par ieguldījumu Latvijas laikmetīgās arhitektūras un dizaina, arhitektūras mantojuma vērtību apzināšanā, popularizēšanā, kā arī arhitektūras procesu atspoguļošanā un analīzē.

Dzejniecei, dramaturģei un publicistei Annai Rancānei Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latgales kultūras un latgaliešu valodas attīstībā.

Vijoļspēles pedagogam Romanam Šnē Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas talantu profesionālās izaugsmes veicināšanā.

Mākslas zinātņu doktorei, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ārlietu darba prorektorei, emeritētai profesorei Maijai Sīpolai Atzinības raksts piešķirts par nopelniem Latvijas mūzikas izglītības starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt