Viena no medijpratības nodarbībām notiek Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā, to piektās klases skolēniem vada Santa Laizāne no Rēzeknes Bērnu bibliotēkas. Rēzeknes bibliotekāri ir piedalījušies medijpratības meistaru mācībās un ir kļuvuši par medijpratības meistariem, kas palīdz orientēties informācijas plūsmā, mācot, kā kritiski izvērtēt ikvienu ziņu - gan to, kas uzzināta plašsaziņas līdzekļos, gan dzirdēta sarunā, - lai spētu atpazīt dezinformāciju.

"Ļoti aktuāla problēma mūsdienās ir tā, ka jaunieši neprot pareizi meklēt informāciju un izvērtēt, kura ir noderīgāka.

Uzķeras un viltus ziņām "Facebook", "Instagram", dalās neizvērtējot, cik ticams ir informācijas avots; arī pati lasu un domāju, vai tiešām tas ir ticams avots vai ne,” norāda bibliotekāre Santa Laizāne.

Medijpratība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām mūsdienu cilvēka prasmēm, sākot lietot sociālos tīklus un lasot, skatoties, klausoties plašsaziņas līdzekļus.

"Latvijā ir pietiekami daudz bīstamo vietņu un visā pasaulē desmit reizes vairāk, ir jābūt uzmanīgiem,” stāsta skolnieks Renāts. Viņš internetā skatās fotogrāfijas vai ziņas par politiķiem.

“Instagramā esmu, bildes skatos - manu draudzeņu un citu,” stāsta skolniece Evelīna. Viņa cenšas būt uzmanīga - nenorāda, cik pašai ir gadu, nesaka mammas vai tēta vārdu un uzvārdu.

Skolotāja Silvija Volāne atzīst, ka skolēniem izklaide un dzīve lielākoties notiek virtuālajā pasaulē: “Sevišķi mazākiem bērniem ir tāds priekšstats, ja es esmu internetā, tad es esmu anonīms, mani neviens neredzēs, nezinās. Un es varu atļauties darīt, kas ienāk prātā. Par to, manuprāt, ir svarīgi runāt, ka tur par tevi uzzina visu, un tas var beigties ne tik patīkami.”

Par mediju saprātīgu izmantošanu ir jārunā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, pārliecināta skolotāja. “Arī es pati daudz ko nezinu, kā jādara, tajā steigā un dzīves ritmā nemaz nav laika, tāpēc ļoti labi, ja kāds atnāk un atver acis uz kādu problēmu,” norāda Volāne.

Savukārt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkā notiek lekcija "Vai var ticēt visam, kas rakstīts?" Par to, kas ir mediji un medijpratība, dzirdējis ir teju ikviens lekcijas apmeklētājs.

"Tas tak visapkārt. Visa plašā informācija un informācijas līdzekļi, kas gāžas mums šodien pāri," stāsta lekcijas apmeklētāja Marianna Jukņeviča.

Ik dienu pieaug ne tikai pieejamās informācijas apjoms, bet arī avoti, kur to meklēt. Līdz ar to nereti cilvēki apjūk, jo katra ziņa ir kritiski jāizvērtē.

"Lētās mantas, ko reklamē periodikā, dažādie brīnummedikamenti, par kuriem var tikai pasmīnēt," uzskaita Jukņeviča.

"Ja neīsts ziņu avots, uzspiedīsi uz tās saites un parādās kā balta lapa un kļūda," norāda lekcijas apmeklētājs Rūdolfs Linužs, sakot, ka ar šādu informāciju saskaras diezgan bieži.

Pasākuma vadītāja Anna Romanovska ikdienā strādā bibliotēkā, kur daudzi ik dienu vēršas pēc palīdzības arī informācijas meklēšanā. Pērn Romanovska piedalījās starptautiskās medijpratības meistaru mācībās, lai turpmāk savas zināšanas nodotu arī citiem.

"Nepieciešamais iztikas minimums medijpratībā varētu būt – pārbaudīt, kas ir autors, pārbaudīt, kad attiecīgā publikācija ir publicēta, ja ir kaut kādas atsauces kaut kādiem pētījumiem, vai šie pētnieki vispār eksistē," skaidro Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Romanovska.

Eiropas Medijpratības nedēļas aktivitātes līdz 24. martam notiek visā Latvijā, tostarp Eiropas Savienības mājā, skolās un dažādās kultūras iestādēs. Informāciju par gaidāmajiem pasākumiem var atrast Eiropas Komisijas mājaslapā.