Latvija šodien spēra kārtējo soli pretī eiro ieviešanai nākamgad. Briselē publiskotie ziņojumi ir labvēlīgi Latvijas vēlmei iestāties e irozonā. Birokrātiskais process Briselē gan ir tālu no iedzīvotājiem Latvijā. Lai noskaidrotu Latvijas pensionāru izjūtas par strauji tuvojošos valūtas maiņu, esmu atnācis pie Rīgas Aktīvo senioru alianses jeb RASAs.
Biedrības birojā notiek liela rosība. RASAs vadītāja Terēzija Mackare deleģē biedrus sarunai par eiro ietekmi uz pensionāriem. Dažs ir jāiedrošina, bet sarunu vadītāja sāk pati.
„Pensionāriem vissvarīgākais ir tas psihoemocionālais - kā viņš pieradīs pie eiro, kā būs tad, kad pamodīsies - un ir eiro. Mēs pamazām gatavojam, lai viņam nav tāds pārdzīvojums, ka latiņš vairs nav, bet ir eiro, un pie eiro ir jāpierod.”
RASAs pārstāvis Gunārs Eniņš uzskata, ka vecākus cilvēkus uztrauc tas pats, kas pārējos - vai nepaliks mazāk naudas: „Viens jau baidās arī par valūtas kursu, kāds būs, tomēr ne visi tic, kā tagad saka, 1,42 koeficients būs, un paliks… - Paliks! Valdība ir apsolījusi! – Nu, jā, to apsolīja, bet jūs ziniet, ka cilvēki ir emocionāli: „Tam jau nevar ticēt! Tam jau nevar ticēt!”, par to iet runa, par to ir lielas šaubas, vai tas tā turēsies. Un otrs noteikti - baidās par cenu kāpumu. Un vecāka gājuma cilvēki arī baidās, ka nemācēs aprēķināt, mēģinās tur piemānīt vai maldināt…Par to ļoti satraucas.”
Senioru biedrība februārī devās uz Tallinu, lai smeltos igauņu pensionāru pieredzi par pāreju uz eiro. RASAs pārstāve Daina Līdiga uzskata, ka no igauņiem ir ko mācīties, piemēram, par valūtas maiņu laukos.
„Lauki ir lauki, un laukos vēl ir tā problēma, ka cilvēki baidās, kā viņi fiziski naudu apmainīs. Jo tur nav banka uz katra stūra vai kāds maiņas punkts, un, lai to naudu samainītu, jāiet kilometri ar kājām, un viņam nav ne mašīnas, ne zirdziņa. Vajadzētu tā, ka brauc komisijas un to naudu maina. Tāda ir bijusi arī Igaunijā pieredze,” stāsta Līdiga.
RASAs biedri atklāj, ka par eiro ir bijuši jau no paša sākuma. Lielā skepse sabiedrībā radusies nesaprašanas dēļ. Seniori valūtas maiņu uzskata par progresu. Mierina arī pieredze - valūtas maiņas ir pieredzētas vairākas - gan 1961. gadā, gan vēl agrāk…
Biedrība uzskata - lai skepsi mazinātu, ar cilvēkiem par eiro jārunā vienkāršā valodā. Tas ir darbs gan ierēdņiem, gan masu medijiem, gan arī pašai senioru biedrībai.
