Viņš sacīja, ka rektori ir noskaņoti skeptiski nevis pret ieceres būtību, bet pret detaļām, kas likumā neparādās.
“Neesam pret reģistru kā tādu, [..] uzskatām, ka studējošo reģistrs bija jāievieš jau sen,” sacīja Bernāts.
Viņš skaidroja, ka studējošo reģistrā valsts līmenī uzskaitītu visus, kas studē, bet likumā nebūs noteikts, kādi tieši dati būs reģistrā, to noteiks valdības noteikumus. Arī šī reģistra uzturēšanas avotu noteiks valdības noteikumi.
Bet par absolventu reģistru ir daudz vairāk jautājumu, piemēram, par kādu laiku posmu un cik ilgi datus uzkrās. Ministrija gan apgalvo, ka tur būs nepersonificētie dati, bet tad būs nepieciešams datus padarīt anonīmus, norādīja Bernāts.
Ja termiņš nebūs noteikts, varēs visu mūžu uzskaitīt, kur absolventi strādā un cik pelna.
Bažas arī ir par to, ka reģistrs varētu kļūt par vienīgo instrumentu augstākās politikas veidošanā, ja tas ir viens no instrumentiem, tad tas būs leģitīms un lietderīgs absolventu darba gaitu monitoringa elements, kāds pašlaik ir katrai augstskolai un ko pārnesīs uz nacionālo līmeni, norādīja Bernāts.
Taču tas būs nepilnīgs, un ja tas būs vienīgais instruments, tā nepilnvērtīgie dati var novest pie nepilnvērtīgiem lēmumiem.
Viena no nepilnībām šādam reģistram būs tāda, ka tajā neparadīsies absolventi, kas strādā ārvalstīs, jo informācija nāks tikai no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un augstskolām. “Līdz ar to jautājums, cik daudz jāiegulda reģistrā, ja mēs uzreiz zinām, ka būs šādas nepilnības,” jautāja Rektoru padomes vadītājs.
Piemēram, jūrniecībā ir tendence reģistrēt kuģus ārvalstīs, un attiecīgi ļoti liela daļa jūrnieku šajā reģistra būs “nullītes”. Tāpat absolventi, kas dibinājuši savu uzņēmumu un saņem no tās dividendes, arī neparādīsies šajā reģistrā, brīdināja Bernāts.
Studējošo un absolventu reģistra izvedi atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Reģistrs kļūs par pamatu, lai vēlāk izvērtētu, kurām jomām piešķirt vairāk budžeta līdzekļu. Komisija paredzējusi šos grozījumus virzīt balsošanai kopā ar nākamā gada budžetu, lai gan Saeimas juridiskais birojs bija rosinājis to nedarīt un virzīt likumu parastajā kārtībā.
