Izmaiņas paredz, ka iemaksas vismaz no minimālās algas jāveic arī par tiem darbiniekiem, kas strādā nepilnu slodzi.
Reirs intervijā skaidro, ka prasība vērsta pret nodokļu optimizēšanu. Kā argumentu viņš min mazo algu saņēmēju skaita straujo pieaugumu:
"Es sāku politisko darbību 2002. gadā, un tad minimālo algu saņēma mazāk nekā 30 000 cilvēku. Tagad tie ir 300 000. Vai valsts ekonomika ir kļuvusi vārgāka? Nē, tie ir nodokļu optimizācijas mehānismi."
Tātad Reirs apgalvo, ka nepilnu 20 gadu laikā mazatalgoto strādājošo skaits ir desmitkāršojies. To, kādus datus ministrs izmantojis, viņa aizņemtības dēļ četru dienu laikā iegūt neizdevās. Taču, visticamāk, Reirs ar 300 tūkstošiem domā gan minimālās algas saņēmējus, gan tos dažādos nodokļu režīmos strādājošos, kuru sociālās iemaksas ir vēl mazākas. Šis skaitlis tika bieži minēts likuma grozījumu izstrādes gaitā un aptuveni atbilst patiesībai.
Taču nav gan tiesa, ka pirms 20 gadiem šādu cilvēku bija desmit reizes mazāk. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2002. gadā par minimālo algu strādāja nevis 30 tūkstoši, bet gan aptuveni 90 tūkstoši, turklāt neskaitot tos, kas pieņemti darbā uz nepilnu laiku. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests toreiz bija lēsis, ka mazāk par minimālo algu saņem ap 200 tūkstošiem.
Tātad iespējams, ka nodarbināto skaits ar mazām sociālajām iemaksām ir audzis, taču ne tuvu tik dramatiski un strauji, kā stāsta finanšu ministrs. Tā arī nav tikai pēdējo gadu problēma.
Intervijā Reirs kritizē arī pārāk lēno skolu reformu un zemo izglītības kvalitāti. Viņš tajā saka:
“Tādēļ arī esam situācijā, ka vairāk nekā 50% no pamatskolas vai vidusskolas beidzējiem nevar atrast sev nodarbi, īpaši no skolām ar nepilnām klasēm.”
"Re:Check" secināja, ka šis skaitlis ir pilnībā izdomāts. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc pamatskolas beigšanas tikai aptuveni pieci procenti pusaudžu neturpina mācības vidusskolās vai arodskolās. Savukārt no vidusskolu beidzējiem tālāku izglītību neiegūst aptuveni 30 procenti. Dati neparāda, cik no šiem jauniešiem tūlīt sāk strādāt vai mācības turpina, piemēram, pēc gada.
Varbūt Latvijā ir ļoti augsts jauniešu bezdarbs? Arī ne, ja salīdzina ar citām Eiropas Savienības valstīm. "Eurostat" šogad apkopotie dati rāda, ka vecumā līdz 25 gadiem Latvijā bez darba ir 14%. Tas ir mazāk nekā Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs, kas ir 17%.
Tātad finanšu ministra teiktajam, ka vairāk nekā puse skolu beidzēju nevar atrast sev nodarbi, nav nekāda pamatojuma.
