Ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece pagājušonedēļ "Facebook" publicēja atklātu vēstuli Latvijas prezidentam un premjeram. Četri biedrības valdes locekļi no Aizsilnieces teiktā norobežojās, norādot, ka sabiedrībai jāsniedz zinātniski pamatots viedoklis. Kas tieši vēstulē ir maldinošs?
Aizsilniece raksta: "Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai."
Visskaļāk medijos izskanējušas bažas par masku apstrādi ar pretmikrobu līdzekli "Silvadur", kas reģistrēts kā biocīds jeb dzīvu organismu iznīcināšanai paredzēta viela. Uz to norādīja arī Aizsilniece. Šajā līdzeklī saskaņā ar ražotāju pausto izmantota sudraba jonu tehnoloģija.
Ar to apstrādātas arī Latvijas skolēniem iepirktās maskas. Kad pērn līdzīgi jautājumi par šo līdzekli radās ASV, Vides aizsardzības aģentūra paziņoja, ka šīs maskas lietot ir droši. Neesot lielas iespējas, ka cilvēki audumā iestrādāto sudraba jonus saturošo līdzekli varētu ieelpot.
Uz to norādīja arī Latvijas Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis: "Tur tā sudraba koncentrācija ir ļoti, ļoti niecīga, 0,098%, kas turklāt iestrādāta kaut kādā polimēru sistēmā, līdz ar to nekādam sudrabam vispār tur nevajadzētu dalīties ārā."
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidroja, kāpēc šāda tehnoloģija vispār apģērbā tiek izmantota:
"Tie pārklājumi sākotnēji tika izdomāti, piemēram, zeķēm un sporta apģērbiem vai militāriem apģērbiem tieši ar domu, ka viņus uzklāj, lai viņi nobeigtu tos smaku radošos mikroorganismus, un viņi to tiešām labi izdara, par to nav jautājumu."
Viņš norādīja, ka sudraba jonu izmantošana maskām ir bezjēdzīga, taču nekaitīga.
Aizsilniece arī aicināja atcelt masku lietošanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā. Apgalvojumam par skābekļa trūkumu nav zinātnisku pierādījumu. Taču vairākos pētījumos secināts, ka masku valkāšana neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, tajā skaitā uz skābekļa un ogļskābās gāzes līmeni. Tāpat pierādīts, ka masku lietošana samazina iespēju inficēties ar vīrusu vai inficēt citus.
Visbeidzot Ārstu biedrības prezidente aicināja skolās un citur rūpēties par gaisa bioloģisko drošību, ievietojot ventilācijas sistēmās jonizējošus filtrus.
Jonizatori ir gaisa attīrīšanas iekārtas, kas darbojas, pozitīvi uzlādējot daļiņas gaisā. Iekārtās iekšā savukārt ir plāksne ar negatīvu lādiņu, kas pievelk pozitīvi lādētās daļiņas. Šādas iekārtas tirgo, lai attīrītu gaisu no sēnītēm, vīrusiem un baktērijām.
Darba drošības eksperts Vanadziņš sacīja, ka jonizators darbojoties arī izdala ozonu: "Ozons savukārt tiešām ir pārliecinoši pierādīta kaitīga, bīstama viela, kas ir forši, ka tur augšā stratosfērā sargā mūs no ultravioletā starojuma, bet zemes līmenī ir kancerogēns un toksisks, īpaši jau bērniem. Riski ir tiešām pārāk lieli un ieguvumi – pilnībā neskaidri, pat nerunājot par izmaksām un par fizisko iespēju tos uzstādīt."
Arī pētījumos norādīts, ka šie gaisa attīrītāji rada blakusproduktus ar nevēlamām sekām.
