Ministrija plāno, ka no nākamā mācību gada Rīgas un pārējo deviņu valstspilsētu vidusskolās no 10. līdz 12. klasei jābūt vismaz 120 skolēniem. Novadu centros mazāk – 90, bet ārpus tiem – 40. Septiņās pierobežas skolās drīkstēs būt tikai 25 skolēni.
Skolām, kas minimālo audzēkņu skaitu nesasniedz, no nākamā gada plānots samazināt valsts finansējumu pedagogu algām un trešajā neizpildes gadā to atņemt pavisam.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības jeb LIZDA vadītāja Inga Vanaga “Facebook” norādīja uz ministrijas pretimnākšanu privātajām vidusskolām. Arī tās saņem valsts naudu skolotāju algām.
Lai gan vairums privāto vidusskolu atrodas Rīgā, tām 10. līdz 12. klasē prasīti tikai 40 skolēni – tātad trīsreiz mazāk nekā parastajās skolās.
“Kāpēc kaut kādas sabiedrības daļas bērniem ir jāsaņem ekskluzīvāks pakalpojums? Kurš vecāks negribētu, lai arī viņa bērnam klasē būtu šie padsmit skolēni,” retoriski jautāja Vanaga.
Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska no Jaunās Konservatīvās partijas norādīja, ka ministrija 40 skolēnus kā minimālo skaitu privātajām vidusskolām ieplānojusi pēc tikšanās ar to pārstāvjiem un skatoties uz reālo situāciju.
No 29 privātajām Latvijas vidusskolām tikai aptuveni pusē jeb 16 skolās ir vairāk nekā 40 audzēkņu.
“Mēs nevaram uzlikt [skolēnu skaitu] 120 un atstāt tikai tālmācības skolas, kurām ir sava specifika. No 16 skolām 13 ir Rīgā. Pirmkārt, tām nav tādu telpu, tad principā uzreiz tās nostādām absolūti nelīdzvērtīgā situācijā,” skaidroja Šuplinska.
Vai šāda pretimnākšana nav negodīga pret pārējo skolu audzēkņiem un skolotājiem?
“Tas, kas ir meklējis šo izņēmumu gadījumu, ir aizgājis uz privāto sektoru, viņš rēķinās ar papildu maksu. Ja viņš to nav varējis, ir ļoti daudz ģimeņu, kas ir izbraukušas un atradušas savas iespējas tepat Ogres vēl kādā citā nelielā skolā,” sprieda ministre.
Izglītības eksperte, Saeimas deputāte no “Attīstībai/Par!” Marija Golubeva pauda, ka būtu jāvērtē, ar kādu mērķi strādā konkrētās privātskolas.
Avots: IZM informatīvais ziņojums
“Es domāju, ka tas, kas attiecas uz privātām skolām, kuru mērķis ir gūt peļņu īpašniekiem... Mēs varētu diskutēt, cik pamatoti ir visiem noteikt diezgan zemu skaitu klasēs,” sacīja eksperte.
Citādai pieejai vajadzētu būt attiecībā uz skolām, kas darbojas kā sabiedriskā labuma organizācijas, uzskata Golubeva.
“Tās ir vairāk pedagoģiskās eksperimentēšanas un pedagoģisko pieeju attīstības vietas Latvijā, kas arī varētu daudz ko dot mūsu izglītības sistēmai,” uzskata eksperte.
Arī Šuplinska norādīja, ka valstij būtu jāatbalsta privātās skolas, kas strādā ar alternatīvām metodēm. Taču pašlaik šādu darbības virzienu varot apliecināt tikai atsevišķas privātskolas.
KONTEKSTS:
Valdība 20. oktobrī izskatīja gadiem ilgi gaidīto Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plānu skolu tīkla sakārtošanā. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
LTV rubrikā “Skola kā iespēja” pirms vairākiem gadiem kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” izpētīts, ka mazajās lauku skolās skolēniem vidēji ir vājākas zināšanas nekā tiem skolēniem, kas mācās lielās skolās, pilsētās. Viens no iemesliem ir arī skolēnu skaits klasē, no kā atkarīgas arī pedagogu algas un skolas iespējas piesaistīt labākos mācībspēkus.
