Jaunais „Rail Baltica” trases variants Latvijā, ko sabiedriskajai apspriešanai paredzēts nodot oktobrī un novembrī, aptuveni 2000 privātīpašums vietā skaršot vairs tikai tūkstoti. Tas panākts diskusijās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, trases rajonā meklējot pēc iespējas tukšākas teritorijas. Tā piemēram, kur sliedes bija paredzētas cauri Svētciemam Salacgrīvas novadā, tās ies caur mežu.
„Esam raduši risinājumus arī par piekļuvēm pie īpašumiem, lauksaimniecības zemēm, lai to platības nesadalītu,” stāsta „RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Alternatīvas piedāvātas arī Mārupei un Āgenskalnam, kur līdz šim bijuši vieni no skaļākajiem protestiem.
Lai pēc iespējas mazāk skartu Āgenskalnu, nolemts „Rair Baltica” trasi būvēt zem esošās dzelzceļa līnijas. Pārbraucot pāri Daugavai pirms Torņakalna stacijas, vilciens ieies pazemē un pie Liepājas ielas tas atkal iznāks virszemē.
Biedrības „Āgenskalns - mūsu mājas” priekšsēdētājs Ēriks Pūle, kurš protestus organizējis, Latvijas Televīzijai atzina, ka tas bijis tas, ko protestētāji vēlējušies panākt. Projekta plānotājiem tas savukārt ļaujot cerēt, ka sliežu būvniecības varēs ritēt bez aizķeršanās. Tas gan būs atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas. Igaunijā projekta realizācijas temps ir visnotaļ līdzīgs, un arī tur šobrīd tiekot precizēta trases trajektorija.
„Pērnavā, ievērojot vietējo iedzīvotāju vajadzības, mēs trasi esam padarījuši nedaudz garāku. Bet tajā pašā laikā mēs panācām pretī vietējai pašvaldībai un iedzīvotājiem, bet tas bija labāk viņiem un zaudējumi trasei kopumā ne tik lieli. Līdz ar to mēs gājām uz kompromisiem,” atzīst „Rail Baltic Estonia” valdes loceklis Indreks Oravs.
Grūtāk gan esot Tallinā, kur iedzīvotāju ir daudz, līdz ar to izvairīties viņu interešu skaršanas, pat mainot trases novietojumu, neesot iespējams. Ar novietojuma izvēli daudz vairāk gan atpaliek Lietuvā. Valsts dienvidu daļā situācija ir skaidrāka, taču, piemēram, sliežu savienojumam starp Lietuvu un Latviju traucējot nelabvēlīgā ģeoloģiskā situācija. „Tas bija diezgan detalizēti skatīts, jo tur ir rajoni, kas jāņem vērā, bet tieši tagad ir saprasts novietojumus un turpina detalizāciju,” saka AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis.
Paredzēts, ka galīgi trases variantu gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā apstiprinās nākamgad, bet būvniecības sāksies 2017. gadā.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnija Latvijas iedzīvotājiem līdz Bauskai un Salacgrīvai ļaus nokļūt aptuveni stundas laikā, un pirmie vilcieni pa līniju varētu sākt kursēt jau 2025.gadā
