Organizācija nule apkopojusi datus par Eiropas reģiona valstu politiku un iniciatīvām sāls samazināšanai uzturā. Latvija uz kopējā fona izskatās viduvēji - lai gan pārmērīga sāls lietošana atzīta par problēmu, konkrētu plānu cīņai ar to nav. Tomēr pārāk liels sāls patēriņš uzturā ir problēma visā Eiropā.
Piebērt sāli ēdienam, to iepriekš pat nepagaršojot - šāds daudziem ierasts paradums var būt kaitīgāks nekā šķiet. Pēc speciālistu aprēķiniem, sāli lietojam vismaz divas reizes vairāk nekā vajadzētu. Tas savukārt noved pie veselības problēmām, kurās sāli pat neiedomājamies vainot.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis stāsta, ka sāls ir viens no galvenajiem cēloņiem augsta asinsspiediena izraisīšanā. Latviešu uztverē sāls ir labs, jo tradicionāli tas kalpojis kā konservants. Tagad gaļa vairs nav jāsāla, to var turēt ledusskapī, bet sāls joprojām ir cieņā. Viņš min vairākus principus attiecībā uz sāls lietošanu. „Sabiedriskajā ēdināšanā nedrīkstētu būt sāls klāt pie ēdiena, tas būtu jāliek pašam pēc garšas. Otrs - nebērt sāli pirms pagaršošanas, kas ir ļoti klasiska lieta. Trešais - vispār, ja tev mājās ir bērni vai vecāki cilvēki, sāli tērēt tikai apledojušo ielu attīrīšanai.”
PVO dati liecina, ka lielākā daļa eiropiešu, paši to neapjaušot, dienā apēd astoņus līdz 11 gramus sāls jeb aptuveni divas tējkarotes, kas ir krietni virs PVO ieteiktā līmeņa - pieciem gramiem dienā. Apinis skaidro, ka visnegatīvāk tas atsaucas uz ķermeņa „attīrīšanas iekārtu” - nierēm, kas agri vai vēlu noved pie paaugstināta asinsspiediena.
Tomēr, kā norāda Pasaules Veselības organizācija, sālstrauciņš uz virtuves galda nav lielākais ļaundaris - apmēram 80% sāls tiek uzņemts ar gatavu pārtiku, piemēram, sieru, maizi, gaļas izstrādājumiem un citiem produktiem. Sāls var būt arī cepumos un brokastu pārslās. Daudz sāls nozīmē, ka 100 gramos produkta tā ir vairāk kā 1,25 grami.
Veselības ministrijas sabiedrības veselības eksperte Sanita Kukliča skaidro, ka sarunās ar pārtikas nozari jau panākts zināms progress, tomēr lielākais ir sabiedrības izglītošanas darbs, kas īpaši tikšot izvērts šogad, „Sirds veselības gada” ietvaros. Ar aizliegumiem ministrija nesteidzas, arī lielāki nodokļi sālītiem ēdieniem neesot padomā. Atsevišķi ierobežojumi gan ir noteikti - jau 2006.gadā skolās aizliedza tirgot našķus, tostarp sāļos, bet pērn izmaiņas skāra skolu ēdienkartes.
Rezultāti gan, kā izrādās, pagaidām nav tādi kā gaidīts: „Bērni neēd šo ar mazu sāls daudzumu pagatavoto pārtiku. Tas parāda, ka uztura paradumi ģimenē ir tādi, kā ir. (..) Ja bērns ir pieradis pie sāļā ēdiena, viņam ir ļoti grūti mainīt šos paradumus. Ko mums stāstīja sievietes, kas strādā skolu ēdināšanas uzņēmumos - ka patiesībā skolotāji un bērni ņem sāli līdzi no mājām, lai liktu klāt ēdienam.”
Ministrijas pārstāve atzīst, ka pieļaujamais sāls daudzums skolu ēdienkartēs, iespējams, samazināts pārāk strauji. Lai bērni tomēr ēstu skolas pusdienas, nevis pirktu čipsus kafejnīcā, atļauto sāls daudzumu varbūt nākšoties nedaudz palielināt un pēc tam samazināt pakāpeniski.
