Rihardam ir sešpadsmit gadi. Viņš stāsta, ka gandrīz visi skolā lieto jauno e-cigareti „Salt Switch” jeb kā viņi sauc „saltiņu”.
“Gandrīz katram otrajam čalim skolā tas ir. Tu neesi džeks, ja tev nav „saltiņš”. Principā tas ir tāds veipam līdzīgs vienreizlietojams maziņš aparātiņš, kuram ir iekšējs šķidrums. Kā baterija izlādējas vai šķidrums beidzas, tā “salts” vairāk nedarbojas. Bet ir arī jaunieši, kuri tās paši lādē, protams, tad garšo pēc deguma un smird viss. Tas ir nedroši, jo baterija var sprāgt. Cik reizes ir dzirdēts, ka baterijas uzsprāgst,” stāsta Rihards.
E-cigaretei ir dažādas garšas. Sešpadsmitgadīgais Haralds arī to ir lietojis: “Esmu mēģinājis ābolu un banānu-ledus garšas, kas tieši arī garšoja, kā nosaukumā ir teikts. Neesmu es vienīgais savā klasē vai skolā, kas to būtu lietojis. Es zinu arī daudzus citus, kas tos lieto arī ārpus manas skolas. Esmu redzējis gan skolas telpās, esmu redzējis arī ārpus skolas. Tas izpaužas tā, ka atver logu un tad arī lieto šo e-cigareti. Dūmu detektori šādu tvaiku neķer.”
Puisis manījis pat vienpadsmitgadniekus, kuri to lieto.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe Inga Landsmane zina stāstīt, ka e-cigaretes pusaudžiem šķiet interesantas, jo tas ir jauns produkts. Un galvenokārt tāpēc, ka tām klāt ir dažāda veida smaržvielas un garšvielas.
Šīs vielas satur augu glicerīnu un propilēnglikolu, kas ilgtermiņā ir kaitīgi plaušu veselībai. “Ja tur būs iekšā nikotīns, tad, protams, veidosies psihiskās atkarības mehānisms, kas rodas, nikotīnam iedarbojoties uz nikotīna receptoriem ar psihostimulējošo un vienlaikus nomierinošo efektu.
Tā kā psihiskie procesi bērna, pusaudža vecumā nav nobrieduši, tad ir lielais risks, ka veidosies ieradums, ko nevarēs kontrolēt. Gribēsies vēl un vēl,” skaidro Landsmane.
Pusaudži atklāj, ka pie e-cigaretēm viņi tiek, jo kāds vecāks draugs tās nopērk vairumā un jaunākiem pārdod. “Izpērk viņiem pat pirmajā dienā. Seši eiro par “saltiņu”, tas jau nekas daudz nav,” saka Rihards.
Arī vecāki ir manījuši, ka bērni runā par e-cigaretēm. Kāda mamma sociālajos tīklos raksta:
“Ķekavas vidusskolā 6. klasē šī sērga ir izplatījusies. Bērni stāsta, ka kāda tante Ķekavā tās pārdodot bērniem.”
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka apstiprina, ka skolā šīs jaunās e-cigaretes lietošana ir konstatēta: “Sociālais pedagogs to fiksēja, bet, jā, tas bija jaunums.”
Pēc šādiem gadījumiem skola sazinās ar vecākiem, un sociālais pedagogs tālāk strādā ar skolēniem. Direktore stāsta, ka visbiežāk šīs e-cigaretes lieto septīto un astoto klašu skolēni. Ja skolēnu nepieķertu, tad par šīm e-cigaretēm skolotāji uzzinātu tikai no sociālajiem tīkliem, jo vizuāli tās neatgādina cigaretes, bet gan rakstāmpiederumus.
“Arvien grūtāk ir konstatēt šīs lietas,” atzīst Pugovka.
Haralds atklāj, ka ir bijuši gadījumi, kad skolas biedri speciāli e-cigaretes liek uz skolas sola: “Skolēns flomāstera vietā nolika tieši “saltu” uz galda. Skolotājs ir prasījis to, kas tas tāds ir. Pateica, ka tas ir flomāsters, un viss ir bijis kārtībā.”
Arī policijas redzeslokā nonākusi šī jaunā e-cigarete. Policija jau vairākkārt devusies uz skolām par to runāt, stāstīt pusaudžiem par e-cigarešu ietekmi.
Jaunākais e-cigaretes smēķētājs, par kuru skola ziņojusi policijai, mācījās trešajā klasē.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes inspektore Vita Vīlestere stāsta, ka policijai ir grūti konstatēt smēķētājus e-cigaretes specifikas dēļ: “Smēķējot šo elektrisko cigareti, nav smakas, līdz ar to nevar konstatēt, ka bērns to ir vispār lietojis. Ja ir parastā cigarete, tad skaidri zinām, ka tai ir sava smaka. Tur var pieiet arī pēc tam un pateikt, ka ož pēc dūmiem. Šajā gadījumā tas ir gluži pretēji. To nevar īsti pierādīt, ja tieši procesā netiek pieķerts.”
Policija aicina vecākus sekot līdzi savu bērnu mantām, jo e-cigaretes var tikt noslēptas arī penālī. Kā arī jābūt informētiem, kur bērns tērē piešķirto kabatas naudu.
