Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā ar īstermiņa plānošanu neiznīcināt kultūras medijus?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Vaivaros konteineru vietā uz perona atgriezīsies vēsturiskā stacija?»

Kultūršoks: «Promocijas darbi tikai angļu valodā?»

Promocijas darbu valodas izvēlei tomēr varētu neieviest vienu pieeju

Karstas diskusijas raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere, ka topošie zinātņu doktori savus promocijas darbus drīkstēs rakstīt tikai angļu valodā, bet izņēmuma gadījumos – latviešu valodā. Tagad ministrija neuzstāj uz ieceri par vienu pieeju valodai promocijas darbos.

Starptautiski recenzenti

Pamatojums promocijas darbu rakstīšanai angļu valodā – lai tos varētu lasīt starptautiski recenzenti. Turklāt tas garantētu tik nepieciešamo starptautisko citējamību.

“Ja runājam par valsts ambīcijām, ka spēcinām savu zinātnes kapacitāti un gribam būt atpazīstami Eiropas pētniecības telpā, tad šī starptautiska dimensija ir jāspēcina. Un tam līdzi nāk jautājums par promocijas darbu izstrādi starptautiskās valodās,” skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone.

Ministrijas iecerei nepiekrīt profesors Ivars Kalviņš: “Tā ir tā nelaime, ka mēs nekādi nevaram nošķirt lietas, kas mums nepieciešamas, lai mēs attīstītos kā valsts, un ko par mums domās citi. Pašlaik mēs runājam tikai, ko par mums domās citi, vai citiem būs ērti. Ja gribam attīstīt savu zinātni, tad guldīsim zinātnē, zinātnieki strādās gan pie izgudrojumiem, gan rakstiem, publicēsies, un tas notiks pilnīgi automātiski.”

“Protams, būs jāņem redaktors. No Anglijas. Tas faktiski tiek atstāts uz cilvēku. Pašlaik, man liekas, vispār ir tāda tendence izglītībā visu virzīt uz pašu cilvēku pleciem. Valstij naudas nav, tad lai viņš atrisina problēmu, kas ir zinātnei un valstij. Ne jau valoda izšķir pētījuma novatoriskumu un svarīgumu. Tas tiek pārnests uz valodu, jo pētījumā jau ir jāiegulda nauda. Tad vieglāk ir sakārtot sfēru, kuru var no augšas komandēt,” saka Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ieva Kalniņa.

“Pārāk bieži tos jautājumus risina ar administratīvām metodēm. Šī ir klasiska ilustrācija,” pauž LU un Tartu universitātes pētnieks Valts Ernštreits.

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka priekšlikumu virzījuši dokumenta darba grupā strādājošie tehnisko un eksakto jomu pārstāvji.

“Lielākā valoda zinātnē viennozīmīgi ir angļu valoda. Tādā ziņā doktora disertācijas, kuras noteikti lielākā daļa varētu būt ļoti interesantas, un neļaut to cilvēkiem visā pasaulē izlasīt, tas, manuprāt, nebūtu pareizi,” saka ārsts, Teksasas universitātes profesors Uģis Gruntmanis.

Iecerēts, ka no pieciem promocijas darba vērtētājiem divi būs ārvalstu recenzenti. Arī promocijas darba aizstāvēšana paredzēta angļu valodā neatkarīgi no valodas, kādā darbs rakstīts.

“Ja mēs gribam, lai mūsu doktorantūras kvalitāte tiek starptautiski atzīta un respektēta, to var darīt, ja iesaistām starptautiskā līmeņa atzītus ekspertus pie mūsu disertāciju vērtēšanām. Tas nozīmē, ka šiem ārvalstu ekspertiem ir jāspēj iepazīties ar promocijas darbu visā to pilnībā,” skaidro Jansone no IZM.

“Promocijas darbu pamats ir zinātniskās publikācijas, vismaz trīs. Tās jau ir angļu valodā. Ja recenzents grib uzzināt pētījuma saturu, to viņš ļoti labi var uzzināt no publikācijām, jo tām jābūt pievienotām,” saka Kalviņš.

Latvijas zinātnieku citēšana

Ir svarīgi, lai Latvijas zinātnieku darbus citētu citu valstu pētnieki, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā, bet nonāk pretrunās, vai promocijas darbi angļu valodā to garantēs.

“Disertāciju datubāzes, kurās var skatīties, cik mums ir zināms, tās pārāk plaši apmeklētas nav. (..) Pašas disertācijas reti tiek citētas. Tā nav vispārpieņemta prakse. Vispārpieņemta prakse, ka tās ir publikācijas, kas disertācijas izstrādes procesā vai pēc tam uz disertāciju rezultātu bāzes,” atzīst Jansone.

To apliecina arī Kalviņš: “Promocijas darbus kā likums necitē neviens. Citē tikai un vienīgi rakstus un patentus. Un to līmenis noteiks to, vai būs citējamība.”

Aicina saglabāt brīvu izvēli

Vairāk nekā 450 Latvijas inteliģences pārstāvju šonedēļ nosūtīja vēstuli, kurā aicina saglabāt pašreizējo normu – brīvu promocijas darba valodas izvēli.

“Mēs nekādā ziņā neiestājamies pret darbu rakstīšanu svešvalodās. Mēs aicinām saglabāt brīvo izvēli, ka pats zinātnieks var noteikt, kādā valodā viņam ir visvēlamāk un visiespējamāk darbu uzrakstīt,” saka Ventspils Augstskolas docents, vēstules iniciators Jānis Veckrācis.

Iecerēto izmaiņu oponenti to sauc par absurdu – Latvijā, kur valsts valodas statuss nostiprināts Satversmē, zinātniskos darbus latviešu valodā nedrīkstēs rakstīt. Viņi brīdina, ka šādam lēmumam var būt katastrofālas sekas.

“Ja kādu jomu ierobežo, tad tas traucē visai valodai attīstīties,

ietekmē visas pārējās jomas. Tā ietekme ir uzreiz milzīga,” saka LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ieva Kalniņa.

Uz to norāda arī Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze: “Protams, ka tas ir apdraudējums! Tas ir liels apdraudējums. Ja tu pasaki – mūsu valoda nefunkcionē tagad zinātnē, hop, pēc pusgada būs nākamais likumprojekts, kur vēl varam latviešu valodu nelietot. Ar šādu attieksmi arī sabiedrībā var radīt viedokli, ka latviešu valodu jau nevienam nevajag patiesībā.”

Kalniņa arī norāda, ka tādējādi doktorantiem nenāksies domāt, kā savas zinātniskās atziņas formulēt latviski: “Ja viņš pēc tam strādā Latvijas augstskolās, tad kāds pamats viņam būtu lasīt lekcijas latviešu valodā? Vieglāk būtu runāt angļu valodā. Pēc tam būs jautājums, kāpēc ģimnāzijās vajag latviešu valodā. Tālāk ir pamatskola.”

“Domāju, ka uztraukums ir tādā ziņā pamatots, ka zinātniskā terminoloģija un visas šīs lietas nevar būt tikai angļu valodā. Bet tajā pašā laikā, ja gribam, lai notiek kvalitatīva doktora disertāciju lasīšana no līdzīga augsta līmeņa zinātniekiem citur pasaulē, mēs nevaram viņiem pieprasīt, lai viņi lasītu latviski. Jāmeklē risinājumi: vai nu mēs tulkojam un aizsūtām viņiem,” skaidro Gruntmanis.

“Agrāk mums viss bija jāraksta krievu valodā, tagad viss būs angļu valodā. Tam ir diezgan negatīva ietekme uz latviešu valodu, jo tādā gadījumā, ja jūs neko nerakstāt latviski par zinātniskām tematikām, tad nav arī šīs profesionālās zinātniskās valodas, tā neattīstās. Un to aizstāj vai nu rusicismi, vai anglicismi,” saka Kalviņš.

“Man ir ļoti skumji, ka ir cilvēki, kas šo iespēju atvērt diskusiju un runāt par mūsu zinātnisko starptautisku konkurētspēju un mūsu doktorantūras kvalitāti pagriež vienā šaurā virzienā, noreducējot uz latviešu valodas potenciālā lietojuma izzušanu. Kāpēc šie cilvēki neredz iespējas, ko piedāvā mūsu izstrādātais modelis? (..) Es neuzskatu, ka šis solis iezīmē tik skumju perspektīvu,” saka Jansone no IZM.

Kā ir Igaunijā?

Kā vienu no argumentiem Izglītības un zinātnes ministrijā min Igaunijas pieredzi: “ Igaunijā ir līdzīgs regulējums, un tas vispār neizraisīja ne vismazāko sabiedrības diskusiju. Mums ir sensitīvāka uztvere pret valodas lietojumu, bet jautājums, cik pamatoti ir, kas ir tās bažas un vai netiek vienkārši pārspīlētas lietas, kurām nav pamata tikt pārspīlētām.”

Šis apgalvojums nav patiess. Igaunijas Augstākās izglītības likums vispār nenosaka, kādā valodā būtu rakstāms promocijas darbs. Un šāda veida diskusijas kaimiņvalstī nav bijis tāpēc, ka neviens pat nav mēģinājis piedāvāt aizliegt promocijas darbus rakstīt igauņu valodā.

“Iznāk viltoto ziņu gadījums. Tas, kas ir izdarīts – paņemt kaut kādu savu ideju un pateikt, ka igauņiem tā ir, bet realitātei tas diemžēl neatbilst. Igaunijā, kā man kolēģi komentēja, ja kāds politiķis iedomātos runāt par to, ka igauņu valoda nav starptautiska zinātnes valoda vai tā būtu jāizņem ārā no augstākā zinātnes līmeņa, viņš, visticamāk, atvadītos no savas politiskās karjeras uz laiku laikiem,” apgalvo Ernštreits.

Izglītības un zinātnes ministrija LTV raidījumam “Kultūršoks” neatsūtīja dokumentu, kurā guvuši informāciju par Igaunijas pieredzi. Tā vietā, atsaucoties uz Igaunijas ministriju, tika pārstāstīta Tartu Universitātes pieredze, bet arī neprecīzi.

“Tartu Universitātē, kuru bieži minam kā piemēru, iekšēji noteikts, ka visas studiju programmas doktorantūras līmenī ir angļu valodā, tajā skaitā galadarbu izstrāde, tātad promocijas darbu izstrāde. Izņemot divas jomas, kas saistītas ar igauņu valodu, lingvistiku,” saka Jansone.

“Vienīgā prasība, kas ir – ja doktora disertācija ir svešvalodā, tad tiek sagatavots kopsavilkums apmēram puses autorloksnes apmērā minimāli otrā valodā,” zina teikt Ernštreits.

Diskusijā par doktorantūras studiju modeli promocijas darba valodas jautājums tā arī palika atvērts. Ministrija tagad apgalvo, ka valodas regulējums nav nepieciešams un varētu tikt atstāts augstskolu ziņā. Projektu apstiprināt valdībā plānots līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti