„Jebkurš Latvijas pilsonis varētu sagaidīt, ka pirms viņa izdošanas valsts izvērtē [indivīda pamattiesību jautājumus],” pauda Kučs. Viņš norādīja, ka Vācijā pat konstitūcijā ir teikts, ka valsts savus pilsoņus citām valstīm neizdod. Asociētais profesors skaidroja, ka atbilstoši publiskajā telpā dzirdētajam, Latvijas valsts bija ņēmusi vērā tikai savas juridiskās saistības ar ASV, nevis indivīda tiesības, kādas bija Čalovskim.
Kučs arī izteica cerību, ka Latvija savu lēmumu nepieņēma, pakļaujoties ASV spiedienam. Tomēr Latvijas valdības otrdien pieņemtais lēmums uzdod vairākus jautājumus: piemēram, vai Čalovskim būs tiesības satikt savus vecākus.
Savukārt Latvijas valstij ir jāizvērtē, vai patiešām līgums ar ASV neparedz Latvijas iespējas neizdot savus pilsoņus, kā to pēc valdības sēde otrdien atzinuši politiķi. Ja tā notiek, tad līgums ir jāpārskata, pauda Kučs. Viņš gan norādīja, ka jau šobrīd līgums ar ASV paredz, ka izdot Latvijas pilsoni ASV var par noziegumiem, kas arī Latvijā ir atzīti par noziegumiem.
Kučs izteica cerību, ka Latvijas valsts tagad sagaidīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu par Čalovska iespējamo tālāko likteni. ECT lēmums var paredzēt Čalovska atstāšanu Latvijā. ASV gan ECT lēmumi nav saistoši, līdz ar to, ja Čalovskis uz ASV būs aizvests vēl pirms ECT sprieduma, tad viņu var neizdot atpakaļ. Kučs gan norādīja, ka juridiski korekti būtu sagaidīt ECT lēmumu un tikai tad vest Čalovski uz ASV.
Vēstīts, ka otrdien Latvijas valdība nolēma Čalovski izdot ASV. Latvijas pilsoni apsūdz smagos kibernoziegumos. ASV norāda, ka Čalovskis kopā ar kādu Rumānijas un kādu Krievijas pilsoni bija izgatavojuši datorvīrusu „Gozi”, kas, iekļūstot banku kontus, bija ļāvis iegūt tur esošo naudu.
