Prezidents aicina pilsoņus apzināties savu varu un atbildību demokrātijā

Dzīvojot demokrātiskā iekārtā, ikvienam pilsonim vajadzētu apzināties, ka viņš ir publiskās varas pārstāvis ar savu balsi un savu atbildību, šonedēļ, uzrunājot "Rīgas konferences 2019" dalībniekus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja konferences rīkotāju preses pārstāve Marta Lārmane, diskusijā ar ekspertu un komentētāju Edvardu Lūkasu Valsts prezidents rosināja domāt par demokrātijas kvalitātes un pilsoņa gribas un atbildības attiecībām. Viņš atzīmēja, ka zemas demokrātijas kvalitātes valstīs valda vairākuma balss, taču vāja ir likuma vara, uzticības līmenis institūcijām no sabiedrības puses ir zems un zema ir pašu institūciju efektivitāte.

"Nobriedušas demokrātijas valstīs uzticība institūcijām ir burtiski mantota, jo no paaudzes paaudzē ir izstrādājies zināms ieradums uzticēties valstij, savukārt valstīs, kas pēc totalitāriem vai autoritāriem režīmiem piedzīvo demokrātisku sistēmu, ir vajadzīgs laiks, kurā uzticībai rasties. Iesākumā uzticību jūs kā pilsonis varat tikai dāvāt avansā un tad pēc laika izvērtēt, kāda ir bijusi institūciju efektivitāte, un mēs zinām, ka šādās valstīs ir zināmi pārbaudījumi efektivitātei un līdz ar to arī sabiedrības uzticībai institūcijām," skaidroja Levits.

Prezidents pievērsa uzmanību demokrātiskā vairākuma jautājumam, uzsverot, ka mūsdienu steidzīgais laikmets, kurā bieži cilvēki pieņem spontānus lēmumus un nepaspēj iedziļināties dažādos jautājumos, var novest pie populisma. "Tāpēc te svarīgs ir tas vidus elements - institucionālā kompetence, kas izvērtē tai skaitā, vai likums atbilst valsts konstitūcijai vai nē," skaidroja valsts pirmā persona.

"Es aicinu katru apzināties, ka mēs kā pilsoņi neesam tikai vīrieši vai sievietes, mēs kā pilsoņi esam arī publiskās varas pārstāvji, mums ir sava vara, sava balss un sava atbildība demokrātijā," uzsvēra Valsts prezidents.

Levits arī norādīja uz konstitucionālā lēmuma svarīgumu katrai nācijai. "1918.gadā Latvijā mūsu nācija izlēma, ka vēlas savu valsti, un nodibināja demokrātisku valsti. 1990. un 1991.gadā nācija vēlreiz izteica savu gribu un pieņēma konstitucionālu lēmumu atjaunot valsts neatkarību. Uz šādiem konstitucionāliem lēmumiem pēc tam balstās visa valsts funkcionēšanas sistēma, visi tālāk izrietošie institūciju lēmumi, un tāpēc ir jānovērtē šo lēmumu vēsturiskais nozīmīgums," sacīja Valsts prezidents.

Kā ziņots, piektdien un sestdien starptautisko attiecību eksperti un dažādu pasaules valstu līderi pulcējās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), lai "Rīgas konferencē 2019" apspriestu galvenos reģionālos un starptautiskos drošības un politikas jautājumus.

Ikgadējās konferences mērķis ir veidot labvēlīgu vidi viedokļu apmaiņai un diskusijām. Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju.

Koferences otrās dienas dienas video ierakstu iespējams noskatīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti