Saeimas Juridiskās komisijas deputāti diskusijās par grozījumiem Krimināllikumā, kuru mērķis ir cīnīties pret hribrīdkara draudiem, ir nonākuši līdz spiegošanas sadaļai. Iekšlietu ministrijas piedāvātajā likuma variantā paredzēta kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai, kā arī par jebkādu citu ārvalsts izlūkdienestu interesējošu ziņu nelikumīgu nodošanu tam. Pirmais jautājums deputātiem bija, kā zināt, kas ir šīs citas ziņas, par ko interesējas izlūkdienesti.
"Ārvalstu izlūkdienestus interesē personu raksturojoša informācija, ja šo personu ir plānots vervēt kādai turpmākai sadarbībai," saka Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis. "Tiek vākta informācija par ekonomisko situāciju valstī, par tādiem sensitīviem jautājumiem. Par politisko situāciju valstī, par attiecībām starp politiskajām partijām, par sasvstarpējajiem ķīviņiem un tamlīdzīgām lietām. Tās ir ziņas, kuras faktiski netiek regulētas un aizsargātas ir likumu, bet ārvalstu specdienestiem ir interese par šo informāciju," viņš skaidro.
Lai gan ministriju un drošības dienestu pārstāvji stāstīja, ka sodus saņems tikai tie, kas tos pelnījuši, No sirds Latvijai deputāts Gunārs Kūtris par to nebija pārliecināts. "Manuprāt, šobrīd šī panta daļa vienalga ir uzcepta tik plaši, ka tur par spiegošanu var saukt pie atbildības jebkuru personu par jebko. Tātad jebkuras ziņas, ko žurnālists, deputāts, ministrs izstāsta cilvēkam, kas viņam kaut ko prasa, nozīmē, ka tā būtu šo ziņu izpaušana," saka Kūtris.
Kritikai pievienojās arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. "Bija arī internetā publikācija, ka savulaik deputāts [Nils] Ušakovs informēja Krievijas vēstniecību par administratīvā pārkāpuma kodeksa grozījumu virzīšanu. Viņš arī ir spiegs. Tādus piemērus var turpināt un turpināt. Es atklāti sakot brīnos, ka cilvēktiesību pārstāvji apgalvo, ka principā viss ir kārtībā. „Kur ir problēma? Ja kāds kādu informāciju nodod, lai sauc pie atbildības.” Kolēģi, es aicinu padomāt, ko mēs tagad darām!" pauda Judins.
Jansons ieteica spiegošanas pantā precizēt, ka jāsoda tikai tie, kas informāciju nodod ar nolūku, nevis neapzināti. Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības uzdeva to iestrādāt likumā patstāvīgajai darba grupai, kas strādā pie Krimināllikuma grozījumiem. Jau nākamceturtdien Saeimas sēdē plānots grozījumus apstiprināt. Uz jautājumu, vai līdz tam izdosies izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus, Bērziņš atbild izvairīgi. "Es neņemos prognozēt. Es domāju, ka mēs esam būtiskāko diskusiju šobrīd jau iniciējuši, un šī diskusija ir notikusi. Tiešām, šī norma bija tā, par ko ir vairāk bijušas diskusijas. Mums faktiski ir atlicis tikai izvērtēt priekšlikumus attiecībā uz 95. pantu. Vai paspēsim, to droši vien rādīs darba process," teica Bērziņš.
Grozījumus Krimināllikumā Saeima skata steidzamības kārtā. Tas nozīmē, ka deputāti tos apstiprina jau otrajā lasījumā, un Valsts prezidentam nebūs iespējas grozījumus nodot otrreizējai caurskatīšanai.
Ziņots, ka sākotnēji iecerētie grozījumi Krimināllikumā bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.
Vēlāk, marta beigās, Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.
