Premjers norādīja, ka pašlaik ir iespējas ievest tikai augsti kvalificētu darbaspēku, jo vietējās darba tirgus iespējas vēl nav izsmeltas, bet bieži vien darba nav tur, kur cilvēki dzīvo, tāpēc būs jāliek uzsvars uz mobilitāti un jādodas tur, kur Latvijā ir darbs.
Kučinskis uzvēra, ka pašlaik nevar runāt par lētā darbaspēka ievešanu, jo ir pašu rezerves; darbinieku pārkvalifikācijas programma vēl nestrādā tik labi, kā gribētos, liela daļa grib pārkvalificēties par tādu profesiju pārstāvjiem, pēc kurām nav pieprasījuma.
Premjers neizslēdz, ka kādreiz nākotnē par darba tirgus atvēršanu būs jādomā.
Bet pašlaik, ja atvērtu Latvijas darba tirgu lētajam darbaspēkam, kas pārsvarā nāk no trešajām valstīm, nenostiprinot valodas jautājumus, mēs kā maza tauta būsim zināmā mērā apdraudēti, tāpēc nepieciešami limiti un regulācija, jāatrod vidusceļš, klāstīja premjers.
“Nevar bezatbildīgi tikai tāpēc, ka nav cilvēku, vērt vaļā tirgu lētajam darbaspēkam,” sacīja Kučinskis.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdība ir noteikusi 237 augsti kvalificēto profesiju sarakstu, kurās var piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Ekonomikas ministrija gan atzīst – šīs pārmaiņas ir vairāk kosmētiski uzlabojumi un darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā nerisina, jo, ja līdz ar šī saraksta ieviešanu plānots piesaistīt vien pāris simtus trešo valstu pilsoņu, prognozējams, ka nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijā trūks aptuveni 30 000 darbinieku.
Statistika liecina, ka no 500 spēkā esošām darba atļaujām tikai 15% ir augsti kvalificēti speciālisti.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji pēdējā laikā aizvien biežāk runā par darbaroku trūkumu un cilvēku nevēlēšanos strādāt.
