Atliek lēmumu par viesstrādnieku piesaistīšanu

No dažādu jomu zinātniekiem un vadītājiem līdz metināšanas un alus darīšanas tehnologiem. Tik dažādas kopumā vairāk nekā 230 profesijas iekļautas to viesstrādnieku sarakstā, kurus turpmāk uzņēmēji varēs pieņemt darbā nedaudz atvieglotā kārtībā. Tiesa, galīgā saraksta apstiprināšanu valdība atlikusi uz nākamo nedēļu.

Attiecībā uz Eiropas Savienības valstīm ir brīva darbaspēka kustība, un arī no trešajām valstīm darba devēji Latvijā jau šobrīd var pieņemt darbiniekus. Tiesa, ir noteikta kārtība, ko tagad virknei profesiju nolemts nedaudz atvieglot. Proti, līdz šim darba devējiem, lai pieņemtu darbā kādas trešās valsts pilsoni, vajadzēja oficiāli reģistrēt vakanci un mēnesi gaidīt, vai uz to nepieteiksies kāds Latvijas pilsonis. Turpmāk šo gaidīšanas laiku plānots samazināt līdz 10 dienām.

Un vēl – ja līdz šim, pieņemot darbā trešās valsts pilsoņus, viņu atalgojumam bija jābūt: nozarē vidējā alga reiz 1,5, tagad šo koeficientu nolemts samazināt līdz 1,2. Izmaiņas viestas tādēļ, lai piesaistītu Latvijā trūkstošo augsti kvalificēto darbaspēku. Iepriekš trūkstošo profesiju saraksts bija ievērojami garāks, bet pēc arodbiedrību iebildumiem par jau tā zemu atalgoto mediķu iekļaušanas tajā medicīnas darbinieki no saraksta izņemti.

Bet otrdien valdības sēdē, kurā bija plānots sarakstu apstiprināt, izskanēja arī iebildumi pret to, ka tajā iekļauti daudzu nozaru zinātnieki. "Gadiem nav nodrošināts finansējums zinātnei pietiekamā apmērā, ko norāda arī ārvalstu institūcijas, un tas ir jau traģisks signāls jaunajiem zinātniekiem un nav nekāds labais rādītājs par attīstītu valsti, kur diendienā runā par ekonomikas rādītājiem, bet arī zinātnieki jāieved no ārvalstīm," saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Tieši šīs bažas likušas jautājuma skatīšanu atlikt uz nākamo nedēļu, kad klāt būs arī atbildīgās nozares – ekonomikas ministrs. Bet no arodbiedrību puses izskanēja arī citas bažas, piemēram, par informācijas tehnoloģiju nozari, respektīvi, ka ēnu ekonomikas dēļ oficiālais vidējais atalgojums tajā ir krietni zem faktiskā, attiecīgi, no trešajām valstīm piesaistītajiem profesionāļiem darba devēji varētu maksāt mazāk, nekā faktiski saņem vietējie programmētāji.

"Ko tad mēs gribam? Mēs gribam, lai mūsu cilvēks lēnām spiediena veidā labākajā gadījumā vairs nesaņemtu algu pieaugumus. Sliktākajā gadījumā viņam teiktu, ka jāpārskata darba līguma nosacījumi, ka pašreiz ir tik daudz labu darbinieku, kas pildītu šos darbus un varbūt jāskatās, kā būs uz priekšu," secina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.

"Protams, parādās arī jautājums – kam vajadzīgi konkurenti, jāprot atšķir, kurā nozarē tiešām kaut kā trūkst, un IT viennozīmīgi trūkst," sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). ''Bet par profesijām, kas iekļautas šajā sarakstā. Starp tām ir, kā jau iepriekš minēju, daudzu nozaru zinātnieki, dažādu līmeņu vadītāji, inženieri, programmētāji un vēl daudzi citi, kopumā, vairāk nekā 230 profesiju speciālisti, tostarp arī virkne tehnologu, piemēram, alus darītāji un adīšanas, keramikas un metināšanas tehnologi.''

Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), visi šie speciālisti atbilst augstas kvalifikācijas definīcijai, un saraksts par trūkstošajām darbarokām veidots, aptaujājot darba devējus. Bet kādas tad ir Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) biežāk reģistrētās vakances? Pēc šī gada februāra datiem, kad NVA datu bāzē bija teju 13 000 brīvu darbavietu, pieprasītākie ir tieši zemu vai vidēji kvalificētie darbinieki, tātad populārākā vakance – pārdevējs, kravas auto vadītājs, tālāk celtnieki, palīgstrādnieki, pavāri, kasieri, laukstrādnieki un apkopēji. Un par divu šo profesiju iekļaušanu sarakstā šodien iestājās arī nozaru ministri.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) aicināja sarakstā iekļaut arī kravas auto vadītājus, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) – lauksaimniecības palīgstrādniekus. Tomēr gan viņu partijas biedrs premjers Māris Kučinskis, gan Ekonomikas ministrija mazāk kvalificētajam darbaspēkam saka nē. "Mums pašiem vēl ir zināmas rezerves Latvijā, apmēram 80 000 cilvēku, kas aktīvi meklē darbu, un mums ir jāstrādā primāri ar šiem cilvēkiem," norāda EM valsts sekretārs Juris Stinka.

"Kamēr mēs neesam izsmēluši visas savējās [rezerves].. tas nozīmē, gan visi izbraukušie cilvēki, gan iekšējās mobilitātes jautājumi, gan produktivitātes celšana; runāt par plašāka darba tirgus atvēršanu uz mazāk atalgotajām [profesijām] - mēs gan bremzēsim. Vispirms savējie, tas ir viennozīmīgi," sacīja Kučinskis.

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija atzīst – šīs pārmaiņas ir vairāk kosmētiski uzlabojumi un darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā nerisina, jo, ja līdz ar šī saraksta ieviešanu plānots piesaistīt vien pāris simtus trešo valstu pilsoņu, prognozējams, ka nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijā trūks aptuveni 30 000 darbinieku.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti