Viņš bija viens no tiem, kas arī valdības sēdē pauda atbalstu āra terašu darbības atļaušanai.
“Es, protams, negribētu redzēt to, lai valdība kristu. Es domāju, ka šai valdībai jāstrādā cauri visai krīzei, bet es domāju, ka viņai ir jāieklausās arī kaut kādā loģiskā saprātā un jāpieņem tādi lēmumi, kas ir sabalansēti. Šis lēmums nebija sabalansēts manā izpratnē, un tāpēc tika labots Saeimā,” klāstīja Pabriks.
Pats Kariņš Saeimas lēmumu nekomentēja un nepiedalījās arī preses konferencē pēc valdības sēdes.
Pabriks, jautāts, par ko tas, viņaprāt, liecina, sacīja, ka, “protams, ka tas ir nepatīkami premjeram, un, ja es būtu Kariņa kunga vietā, es arī būtu neapmierināts ar šādu situāciju”.
Taču viņš sacīja, ka “Attīstībai/Par!” nekādā gadījumā neprasīs Kariņam demisionēt un neuzskata, ka viņam tas būtu jādara.
“Tā ir vienkārši viedokļu atšķirība, un tas, kā mēs varētu izvairīties no šādas situācijas, ir vienkārši drusciņ plašāk skatīties uz tiem lēmumiem, kurus mēs valdībā pieņemam. Acīmredzot tomēr diezgan tāda kritiskā masa ir sasniegta, kur virkne ne tikai ministru, bet arī deputāti un iedzīvotāji uzskata, ka ne visi tie lēmumi, kurus mēs pieņemam, apkarojot krīzi, ir šajā situācijā atbilstoši,” sacīja Kariņš.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka norādīja, ka svarīgi saprast, kas šajā gadījumā notika politiskajā aizskatuvē. Ja Saeimas deputāti tiešām nebija ziņojuši savu partiju pārstāvjiem valdībā par gaidāmo balsojumu, tas liecinātu par deputātu neuzticēšanos saviem ministriem.
“Vai tomēr tā vienošanās bija, vai viņiem šobrīd viss vienalga? Man izskatās pēc tās taktikas “man viss vienalga, kā gribam, tā lemjam”. Un tā ir tāda fundamentāla, tiešām, politiskās līderības krīze. Tādā gadījumā ir diezgan skaidrs, ka mūsu valsti, ja ņemam analoģiju ar kuģi, neviens nestūrē,” sacīja Kažoka.
“Man šķiet, ka koalīcijai vienkārši ir jāsanāk kopā un jāsaprot, vai viņi vispār spēj turpināt strādāt kopā,” pauda politoloģe.
“Un, ja viņi nespēj strādāt kopā, varbūt šis ir tas mirklis, kad pārstāt mocīties un vienkārši izveidot jaunu valdību. Ja jaunu valdību šobrīd izveidot nevar, tad šādi tas turpināties… Tas diskreditē valdības darbu, tas diskreditē Saeimas darbu. Un kopumā Latvijas cilvēki, mēs redzam, ka ir ne tikai vīlušies par to, kā valdība strādā, bet tiešām ir arī apjukuši,” norādīja Kažoka.
Viņa skaidroja, ka šādā gadījumā valdībai būs grūti rēķināties ar atbalstu Saeimā. Tas nozīmētu, ka valdībai, pieņemot lēmumus, būtu jāsatraucas, vai nākamajā dienā tos Saeima neatcels.
KONTEKSTS:
Saeima 29. aprīlī atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no nākamās nedēļas, 7. maija, atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs. Tomēr Ministru kabinets (MK) var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
Tikai divas dienas pirms šī lēmuma valdība pēc plašām debatēm nolēma vēl nespert otro soli Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Covid-19 saslimstības pieaugumu pēdējās trīs nedēļās. Vienlaikus valdība lēma pēc divām nedēļām vēlreiz vērtēt īpaši āra pasākumu ierobežojumus.
Šā gada 1. aprīlī, lemjot par pirmo soli atvieglojumu mazināšanā, valdība vienlaikus nolēma arī, ka pēc trim nedēļām vērtēs turpmāko atvieglojumu ieviešanas iespējas. Tiesa, tas saskaņā ar valdībā iepriekš lemto būtu iespējams vien tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320, taču patlaban tas ir virs 400.
