Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.
Latvijas Radio uzrunātie tiesību jomas eksperti un politologi, gan tikai ārpus ieraksta, izteicās, ka juridisku šķēršļu Gobzema kļūšanai par premjeru arvien nav. Tomēr šī lieta sarežģī Valsts prezidenta situāciju, jo ir runa par nopietniem reputācijas jautājumiem.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.
Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.
Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.
Bargākais sods ir izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita, un šādā gadījumā personu no advokātu skaita izslēdz LZAP. Tāpat LZAP var lemt par atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu skaita, kā arī par atsevišķu advokātu darbības apturēšanu.
LZAP lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Padomes lēmuma par advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita vai par advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.
LZAP ir ierosinātas divas disciplinārlietas pret Gobzemu. Viņš novembra sākumā lūdza LZAP tās izbeigt, jo viņa ieskatā tās nav pamatotas. Tāpat Gobzems pauda viedokli, ka saistībā ar viņa advokāta darbības apturēšanu, jo viņš ievēlēts Saeimā, šīs disciplinārlietas vairs neesot aktuālas.
Pirmā disciplinārlieta pret Gobzemu tika ierosināta augusta beigās. Šī disciplinārlieta tika ierosināta pēc noslepkavotā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes. Par Gobzema izteikumiem sūdzību iesniedza arī advokāts Romualds Vonsovičs, kura birojā savulaik strādāja premjera amatam nominētais politiķis.
“Ilgākā laikā vērojot zvērināta advokāta darbošanos, likās, ka tas nav īsti savienojams ar personu, kas piederīga Latvijas tiesu sistēmai un kas zvērējusi ievērot likumu un sargāt klientu intereses savā darbībā,” sacīja Vonsovičs.
Otra disciplinārlieta pret Gobzemu tika ierosināta pēc ārstes Indras Štelmanes iesnieguma.
Rozenbergs LTV norādīja, ka Gobzema publiskā komunikācija pārkāpusi gan Advokatūras likumu, gan advokātu ētikas kodeksa normas.
Pats Gobzems izslēgšanu no advokatūras saista ar centieniem likt šķēršļus viņa kļūšanai par premjeru.
“Es varu pateikt ļoti vienkārši - katram domājošam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs, ka tiek darīts viss, lai liktu šķēršļus manai kļūšanai par premjeru,” sacīja Gobzems.
Viņš šo situāciju salīdzināja “ar tādu brīdi, kad tu stāvi pie loga un skaties, kā aiz loga zvirbuļi plēšas un rāda savu spēku”.
“Tā kā valdība būs, mēs to izveidosim un stresa nav, tas arī viss,” sacīja Gobzems.
Gobzems arī paziņoja, ka uzskatīja, uzskata un uzskatīs, ka “Bunkus bija bandīts un Bunkus ģimenei par daudziem notikumiem vajadzētu kādreiz stāties tiesas priekšā”.
Viņš arī apliecinājis, ka lēmumu par izslēgšanu no advokatūras pārsūdzēs.
Gobzema izteikumus par to, ka lēmums pieņemts politisku motīvu vadīts un aizmuguriski, Zvērinātu advokātu padome noraida.
“99% gadījuma advokātu padome klātienē pie jautājuma lemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu advokātus nekad nepieaicina, aprobežojas ar saņemtajiem rakstveida paskaidrojumiem, attiecībā uz Gobzema kungu tika veikts rets izņēmums, viņš tika aicināts, turklāt divkārt – respektējot to, ka nevarēja ierasties pēc pirmā aicinājuma, jo viņam bija tikšanās ar vēlētājiem Latgalē. Viņš tika aicināts atkārtoti, kad viņš atkal neieradās, informējot, ka viņš ir atvaļinājumā ārpus Latvijas, un lai nepārvērstu šo disciplinārlietas izskatīšanu par skatuvi, šis lēmums bija jāpieņem,” norādīja Rozenbergs.
Savas karjeras laikā Gobzems ir bijis Maksātnespējas administrācijas (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) vadītājs, kā arī pārstāvējis vairāku "Maximas" traģēdijā cietušo intereses vairākās civillietās, liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija.
Advokatūras likumā teikts, ka no zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem; pār kurām nodibināta aizgādnība; pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; kuras izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas; kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu; kuras šā likuma 39. pantā paredzētajā iesniegumā nepatiesi apliecinājušas, ka to uzņemšanai zvērinātos advokātos nav šķēršļu; kuras pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikuma neizbeidz šā likuma 15. panta 10. vai 11. punktā minēto nodarbošanos; kurām uzlikts disciplinārsods — izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita.
