Tuvojoties četru esošo NEPLP locekļu pilnvaru termiņa beigām, Saeima nolēmusi potenciālajiem padomes locekļiem noteikt stingrākas prasības.
Pērn pieņemtajā Nacionālās drošības koncepcijā par vienu no prioritātēm noteikta Latvijas mediju videi radītā apdraudējuma novēršana, tostarp iespēja attīstīties noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. Tādēļ tapis priekšlikums mediju uzrauga – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem –noteikt prasību saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu plānots papildināt ar normu, kas noteiks, ka par padomes locekļu amata kandidātiem var kļūt tikai tādi pretendenti, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.
Priekšlikuma autori prasību pamato ar Nacionālās drošības koncepciju, kurā kā svarīga vieta atvēlēta arī Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai. Pielaide valsts noslēpumam padomes locekļiem, iespējams, ļautu iegūt papildus informāciju no specdienestiem par Krievijas ietekmes īstenošanu medijos.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionāla apvienība), skaidrojot, kādēļ šāds papildinājums nepieciešams, debatēs teica: "Jebkura demokrātiska valsts aizsargā savu valsts noslēpumu. Jebkura demokrātiska valsts rūpējas par savu mediju drošību.
Un NEPLP uzdevumos ietilpst arī mediju satura nodrošināšana, mediju satura pārraudzība tā, lai tiešām tā būtu atbilstoša valsts interesēm."
Grozījumi izraisījuši asu pretreakciju Saeimas opozīcijā. To kritizētāji norāda, ka tas ir solis specdienestu tiesībām kontrolēt medijus.
Partijas "No sirds Latvijai" deputāte Silvija Šimfa tos sauc par cenzūras ieviešanu: "Es ļoti asi sajūtu un uztveru jebkāda veida mēģinājumus ieviest kaut kādu cenzūru un spiedienu uz žurnālistiem, masu medijiem, uz tiem, kas vada šos procesus.
Savukārt partijas "Saskaņa" deputāts Andrejs Elksniņš iecerētos grozījumus sauc par deklaratīviem, norādot, ka jau tagad NEPLP locekļiem ir jāsaņem pielaide valsts noslēpumam: "Uz doto brīdi prasība par pielaidi valsts noslēpumam NEPLP locekļiem ir, bet NEPLP locekļi izvēlas, vai to pielaidi saņemt vai nesaņemt. Mums ir bijuši ministri, kas daudzus mēnešus strādājuši bez pielaidēm un nekas slikts ar valsti nav noticis.
Otrkārt, jums ir jāapzinās, ka uz doto brīdi NEPLP locekļus iecelsiet nevis jūs, bet tos iecels Satversmes aizsardzības birojs."
Uz to norāda arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš, kurš gan nepiekrīt tiem, kas jauno likuma prasību sauc par "padomju laiku" atgriešanos: "Šobrīd šiem cilvēkiem, kas ir NEPLP, viņiem jau vajag šo pielaidi. Nav ko te tagad trakot un teikt par policejisku valsti un tā tālāk. Tas nav par tēmu."
Ņemot vērā, ka četru esošo NEPLP locekļu pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada februāra sākumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus Saeima skatīs kā steidzamus.
