Deputāti saka - ja šādi noteikumi būtu bijuši spēkā jau līdz šim, tad, piemēram, šogad 16. martā protestētājiem pie Brīvības pieminekļa varētu palūgt pagriezt klusāk vai pavisam izslēgt mūziku.
Ja Saeimas plenārsēdē šī ideja tiks apstiprināta, tad jaunā kārtība varētu stāties spēkā aptuveni pēc mēneša. Policija pret šiem grozījumiem iebilst.
Pēc 16. marta notikumiem iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apņēmās iesniegt grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", lai pašvaldībām būtu lielākas iespējas ietekmēt piketu norisi saskaņošanas procesa laikā. Tas arī tika izdarīts. Tomēr Saeimas atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka ar pašvaldību tiesību palielināšanu vien ir par maz un ir nepieciešams arī policistiem dot tiesības iejaukties notiekošajā piketa vai gājiena laikā.
„Piemērs: atceramies 16. martu. Tie, kas protestēja pret, spēlēja skaļu mūziku vai skaļš skaņas pastiprinājums bija. Policisti uzsvēra, ka viņiem nebija tiesību lūgt izslēgt vai samazināt skaņu, jo, redz, šī otrā puse pieteikumā jau bija paredzējusi, ka viņiem būs apskaņošanas tehnika. Šoreiz tas ir vienkārši veselais saprāts… Policistam, kas ir uz vietas, būs iedotas tādas tiesības, ja tas traucē citu pasākumu, lūgt veikt ierobežojošus pasākumus,” skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no „Vienotības”.
Latkovskis tomēr atzīst, ka pastāv jautājums, vai pašvaldības mācēs izmantot tām piešķirtās tiesības un vai policisti nebaidīsies rīkoties, zinot, ka viņu lēmumu pēc tam varēs pārsūdzēt tiesā.
„Protams, ka Iekšlietu ministrija un Valsts policija bija pret. Bet tā ir tā sajūta, kur policija grib precīzi: šis ir atļauts, tas nav atļauts, policistam nav jādomā. Nē, policistam ir jādomā! Modernam policistam ir jādomā. Tur nevar būt tikai melns vai balts un viņam jāpieņem svarīgi un grūti lēmumi arī uz vietas,” saka Latkovskis.
Tik tiešām, Valsts policija uzskata, ka šādas papildu pilnvaras tai nav nepieciešamas. Atsaucoties uz tiesībsarga atzinumu, Kārtības policijas priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends saka, ka policijas rīcībā jau ir visi nepieciešamie varas rīki:
„Likums faktiski arī paredz, ja mēs skatāmies no šāda rakursa, ka policijas darbiniekam ir tiesības sākotnēji izteikt brīdinājumu pret demonstrācijas dalībniekiem. Tāpat arī palūgt pārtraukt šo skaļruņu izmantošanu. Pēc tam atteikšanās gadījumā policijas darbinieks varētu arī pārtraukt šo ierīču neatbilstīgu lietošanu.”
Vaicāts, kādēļ tad policija 16. martā nav pilnībā izmantojusi savas pilnvaras, ja jau tādas viņiem esot, Kārtības policijas priekšnieka vietnieks atzina, ka toreiz varēja rīkoties aktīvāk:
„Jāsaka, ka bieži šāda prakse un arī iestādes bieži vien veidojas no precedentiem. Un te ir arī viens no tiem.”
Jāatzīst, ka piketu ierobežošana vienmēr ir bijis jūtīgs temats, jo gan likumdevējiem, gan pašvaldībām ir jāspēj līdzsvarot Satversmē noteiktās tiesības uz pulcēšanos un vārda brīvību ar drošību. Jo arī tie, kuri protestē pret kādu pasākumu, grib, lai viņus sadzird. Tādēļ atrast kompromisu nebūt nav viegli un diskusijas par jaunajām izmaiņām vēl turpināsies.
