«PNB Bankas» darbības apturēšana skar vairākas Latvijas vietvaras

"PNB bankas" darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, bet Rēzeknes pilsētai "PNB bankā" palikuši vairāk nekā 60 000 eiro. Liepājā ierobežoti vairāki pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi iedzīvotājiem un skolēnu elektronisko braukšanas karšu izmantošana sabiedriskajā transportā. Arī Jelgavā traucēta iedzīvotāju kartes un skolēna apliecības darbība.

Daugavpilī bažas par budžeta daļu

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") ziņu aģentūrai LETA pastāstīja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi par "PNB bankas" darbības apturēšanu. "Situācija pašvaldībā ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro.

Garantiju fonds nenodrošinās šo summu izmaksu," norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka "kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs". "Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar "Latvijas Krājbanku". Kā var bankai, kas atrodas "riska zonā", atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības uz valsts izsniegtas licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts "štelle" naudas izkrāpšanai vai reiderisms," sašutumu neslēpa Elksniņš.

Viņš norādīja, ka pilsētai 1,34 miljoni eiro ir liela nauda. "Mūsu iedzīvotājiem katrs cents ir vērtīgs. Viņiem tagad nauda būs jāglabā zeķē," izteicās domes priekšsēdētājs.

Elksniņš nosūtījis lūgumu finanšu ministram Jānim Reiram ("Jaunā Vienotība") rast risinājumu Daugavpils pilsētas situācijai. Savukārt pašvaldības uzņēmumiem viņš uzdevis neiekasēt jebkādas soda sankcijas no iedzīvotājiem, kuri kavēs maksājumus.

Daugavpils pilsētas Sociālajam dienestam pašvaldības vadītājs uzdevis sniegt nepieciešamo palīdzību tiem cilvēkiem, kuri palikuši bez izdzīvošanas līdzekļiem.

Rēzeknē bijuši uzmanīgi un "PNB bankā" nav turējuši daudz naudas

Rēzeknes pilsētai "PNB bankā" palikuši vairāk nekā 60 000 eiro, pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa").

Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldībai situācija nav patīkama, jo konts "PNB bankā" atvērts tādēļ, ka banka piedāvāja zemas komisijas maksas, kas bija izdevīgi pensionāriem, maksājot nekustamā īpašuma nodokli un citiem maksājumiem.

"Sašutums ir par to, ka valsts institūcijas pašvaldības laikus nebrīdina par iespējamajiem riskiem banku sektorā. Neskatoties uz to, mēs paši uzmanīgi sekojam līdzi izmaiņām. Līdzko uzkrājās lielāka summa, to vienmēr pārskaitījām un šajā bankā naudu neuzglabājām. Pirms pāris dienām runājām, ka arī šī summa būtu jāpārskaita, bet nepaguvām. Arī savām kapitālsabiedrībām esam uzdevuši šīs bankas kontos neuzglabāt vairāk par 100 000 eiro," sacīja Bartaševičs.

Jelgavā visiem jāpāriet uz "SEB banku"

"PNB bankas" darbības pārtraukšanas dēļ Jelgavā traucēta iedzīvotāju kartes un skolēna apliecības darbība, informēja Jelgavas domē.

Izmaiņas skars jelgavniekus, kuriem pašvaldība piešķīrusi atvieglojumus braukšanas maksai pilsētas maršrutu autobusos, kā arī skolēnus, kuriem skolēna elektronisko apliecību izsniegusi "PNB Banka". 

Patlaban darbojas tikai "SEB bankas" izsniegtās Jelgavas iedzīvotāja kartes un skolēna apliecības.

Lai "PNB Bankas" klienti, kuriem pienākas pašvaldības atvieglojumi, varētu tos saņemt arī turpmāk, konts būs jāatver "SEB bankā", kur tiks izsniegta jauna elektroniskā karte.

Jelgavas pilsētas pensionāriem, kuri līdz šim izmantoja "PNB Bankas" izsniegtās Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, ir jāvēršas "SEB bankā" ar iesniegumu par konta atvēršanu. Arī skolēnu elektroniskās apliecības ir jānoformē "SEB bankā", kurā arī jābūt atvērtam kontam, skaidroja domē.

Liepājā cer atgūt naudu

Tikmēr Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijai un tās iestādēm "PNB Banka" kontos atrodas naudas līdzekļi līdz 50 000 eiro.

Pašvaldība iesniegs naudas līdzekļu atgriešanas pieprasījumu.

Pašvaldības pārstāve Agija Tērauda aģentūrai LETA sacīja, ka Liepājas pašvaldība veic visas nepieciešamās darbības, lai iespējami īsākā laikā rastu risinājumus un liepājniekiem nodrošinātu pakalpojumus ierastajā kārtībā.

Liepājas pilsētas domes sociālais dienests aicina iedzīvotājus, kuri līdz 16. augustam "PNB Bankā" nav saņēmuši piešķirto pabalstu minimālā garantētā ienākuma nodrošināšanai un veselības aprūpes pabalstu, kā arī vecākus, kuri nav saņēmuši pabalstu izmaksu akcijā "Skolas soma", vērsties ar iesniegumu Sociālajā dienestā E.Veidenbauma ielā 3, norādot savu kontu citā bankā vai finanšu iestādē, kurā pabalsta saņēmējs vēlas saņemt izmaksu. Gadījumā, ja personai nav bankas konta, pabalstu būs iespējams saņemt arī Sociālajā dienestā.

No šodienas nedarbojas arī "PNB Bankas" izsniegtās bezkontakta norēķinu maksājumu kartes sabiedriskajā transportā - "Pilsētnieka bankas karte skolēnam", ko skolēni mācību gada laikā tramvajos izmantoja kā abonementa biļeti un noteiktas skolēnu grupas izmantoja kā maksājuma līdzekli, lai dotos uz sporta nodarbībām Liepājas Olimpiskajā centrā, sacīja Tērauda.

Sākot ar 20. augustu, skolēni un vecāki aicināti iegādāties ikmēneša abonementa biļetes skolēniem noteiktajā kārtībā. Savukārt jautājums par bezmaksas braucieniem J.Čakstes Liepājas 10. vidusskolas un Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 7.-12. klašu skolēniem uz sporta nodarbībām Liepājas Olimpiskajā centrā tiek risināts, un par to skolēni un viņu vecāki tiks informēti jaunā mācību gada sākumā.

Liepājas iedzīvotāji, kuri līdz šim nekustamā īpašuma nodokli apmaksāja, izmantojot "PNB Bankas" pakalpojumus, aicināti izvēlēties citu nodokļa apmaksas veidu.

Nekustamā īpašuma nodokli liepājnieki var apmaksāt klātienē Liepājas pilsētas domē, Rožu ielā 6, 141. kabinetā, apmaksu veicot ar bankas maksājumu karti, elektroniski, izmantojot elektronisko pakalpojumu "www.latvija.lv", veicot maksājumu internetbankā vai jebkurā bankā, kurā pašvaldībai ir atvērts norēķinu konts.

Liepājas pilsētas iedzīvotāji, kuri ir "PNB Bankas" klienti, aicināti sekot līdzi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajai aktuālajai informācijai par garantētās atlīdzības saņemšanu.

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Daugavpils mērs Elksniņš uzsvēra, ka valstij vajadzētu uzņemties atbildību par notikušo, jo "PNB bankai" bija izsniegta licence nodarboties ar finanšu pakalpojumiem. Savukārt Liepājas mērs Jāni Vilnītis norādīja, ka, viņaprāt, tā gan ir pašvaldības atbildība. Vilnītim piekrita arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Andris Grafs.

KONTEKSTS:

15. augustā lemts apturēt "PNB bankas" (iepriekš "Norvik banka") darbību. Bankai bija pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tādējādi no 15. augusta vakara "PNB bankas" karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Tas saistīts ar ECB lēmumu "PNB banku" atzīt par finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018. gada beigās bija 12,48%, bet regulatora minimālā prasība ir 14%. Bankā kopš 2017. gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi.

Klientiem kopumā būs jāizmaksā 297 miljoni eiro. No Noguldījumu garantiju fonda garantētās atlīdzībās varēs saņemt līdz 100 000 eiro, un  tas attiecas uz 99,2% "PNB bankas" klientu.  Garantētās atlīdzības izmaksas tiks veiktas caur "Citadele banku".

Šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka "PNB bankai" ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti