Ploriņš piekritis Veselības ministrijas piedāvājumiem ieņemt citu amatu pēc tam, kad dienesta direktora amatam tika noteikts ierēdņa amata statuss un tika nolemts uz to rīkot konkursu, pārtraucot darba attiecības ar līdzšinējo vadītāju.
Savus pašreizējos pienākumus Ploriņš jau kopš pagājušās nedēļas nevar pildīt, jo to pēc kratīšanas dienestā aizliedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Šis aizliegums gan neattieksies uz viņa jaunajiem amata pienākumiem. „Mēs par to esam informējuši KNAB, un biroja lēmums bija [piemērot aizliegumu] tikai uz NMPD direktora amatu, pat ne uz citiem amatiem dienestā," skaidro Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis.
"Šajā gadījumā, beidzoties darba tiesiskajām attiecībām, viņš arī tās nekādi nevarēs turpināt pildīt. Attiecībā par jauno amatu – ja būs jauns lēmums no KNAB, protams, Veselības ministrija to izpildīs," norādīja Osis.
Pats Ploriņš Latvijas Radio savu lēmumu atteicās komentēt, norādot, ka tā ir viņa privāta lieta, kas diez vai citus varētu interesēt.
Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja pienākumu izpildītāju pašlaik iecelta Biruta Kleina no Veselības ministrijas. Tas, kā tiks izraudzīts jaunais dienesta vadītājs, pagaidām vēl nav zināms.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Ploriņam un NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājam Semjonam Štriham aizliedzis pildīt pienākumus.
KNAB 8.septembrī veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. Štrihs tai pašā dienā aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS "Rīgas sanitārā transporta autobāze" par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.
Valsts kontrole uzskata, ka, ātrās palīdzības auto un to vadītājus piesaistot ārpakalpojumā, dienests pārmaksājis gandrīz 12 miljonus eiro.
