Deinstitucionalizācija – vēl pirms laika šis vārds bija jauns un nedzirdēts ne vien sabiedrībai, bet arī pašiem sociālajiem darbiniekiem, kuri šobrīd šī procesa ietvaros ir ieguldījuši lielu apzināšanas un izskaidrošanas darbu, uzrunājot un aicinot iesaistīties projekta mērķauditoriju – personas ar garīga rakstura un bērnus ar funkcionāliem traucējumiem.
Sākuma posmā šīm personām jāraksta iesniegums, lai tās tiktu izvērtētas. Kā norāda sociālie darbinieki, tieši izvērtēšana šobrīd cilvēkus mulsina visvairāk, tomēr, kā apliecina Latgales reģiona deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Ināra Krūtkrāmele, izvērtēšanu veiks speciāli izveidota komanda.
“Izvērtēšana vērsta uz to, lai saprastu, kas ir vajadzīgs – kādam tas būs dienas aprūpes centrs, citam - kādi sociālie rehabilitācijas pakalpojumi. Tas ir vērsts uz to, lai nevis noteiktu diagnozi, bet tieši otrādi, lai saprastu, kādi atbalsti ir vajadzīgi,” saka Krūtkrāmele.
Ja personas netiks izvērtētas, iespēja iesaistītie projektā turpmāk būs liegta. Tāpat kā dažāda veida sociālie pakalpojumi, kas projektā iesaistītajām personām būs bezmaksas, tos līdz 2022.gadam finansēs Eiropas Sociālais fonds. Par projektu šobrīd informācijas ir samērā maz, līdz ar to personas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem ir jāmeklē un jāuzrunā pašiem personīgi. Tas nav viegli, ar savu pieredzi dalās sociālā darbiniece Vēsma Rancāne Viļakas novadā:
“Pašvaldībā identificēti 38 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, un no tiem mēs esam saņēmuši 25 iesniegumus, mēs viņus uzrunājām paši. Bērnu mūsu pašvaldībā ar kustību traucējumiem ir 11 un ir saņemti tikai divi iesniegumi. Domāju, mums būs jāgriežas pie ģimenes ārstes, lai uzzinātu par citiem bērniem.”
Ne mazākas pūles personu apzināšanā ir arī Rēzeknes novada pašvaldības Sociālajam dienestam.
“Pašvaldībai ir 20 to cilvēku iesniegumi, kuri vēlētos, lai viņi būtu izvērtēti un lai viņi varētu iesaistīties šajās projekta aktivitātēs,” stāsta dienesta vadītāja Silvija Strankale. „Praktiski visi šie 20 cilvēki ir sociālo darbinieku uzrunāti. No pieaugušām personām, jāsaka godīgi, neviens nav nācis un izteicis vēlmi – jā, es esmu tāds, un man ir šādas problēmas, un es gribētu piedalīties, un gribētu, lai mani izvērtē, un gribētu būt šīs programmas dalībnieks.”
Šobrīd Latgales reģionā personām ar garīga rakstura traucējumiem pieteikšanās tuvojas noslēgumam, pēc projekta prasībām šajā kategorijā jāizvērtē gandrīz 500 personas, pieteikto cilvēku skaits jau pārsniedz nepieciešamo. Savukārt iesniegumus par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iesaistīšanos projektā turpina pieņemt joprojām, informē Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģitskis:
“Vairāk nekā 300 bērni ir pieteikti dažādās Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās, taču vēl joprojām mēs gaidām šos pieteikumus, lai maksimāli lielāks bērnu skaits varētu saņemt nepieciešamo atbalstu. Brīvo vietu skaits patiesībā ir vairāk nekā 400, mums ir vēl pietiekoši liels informatīvais darbs jāveic.”
Latgales reģionā šajā projektā ir iesaistījušās 18 pašvaldības, Zilupe, Cibla un Līvāni tajā piedalīties atteikušās. Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale atzīst, ka projekta ideja ir laba, tomēr tā izpildes gaita ir komplicēta, un priekšā stāv milzīgi papīru kalni. Lai vienu personu varētu izvērtēt, jāaizpilda vien piecdesmit lapas apjomīgs dokuments.
“Jā, protams, šo projektu sarežģī birokrātiskā sistēma, bez kuras nevar, bet ideja projektam ir laba,” uzsver Strankale. „Tā ir mūsu sabiedrības daļa, kas jau tāpat ir savā ziņā likteņa abižota. Viņiem ir šī saslimšana, un viņiem ir šīs diagnozes, ņemot vērā šo slimību, viņam ir liegtas daudzas iespējas, un ilgus gadus ir bijusi sabiedrības ļoti negatīva attieksme pret šiem cilvēkiem. Caur šo projektu paveras iespēja būt šiem cilvēkiem aktīvākiem, iesaistīties un saņemt pakalpojumus, kas viņiem būtu nepieciešami.”
Jāpiebilst, ka deinstitucionalizācijas plāna ietvaros Latgalē vislielāko satraukumu šobrīd radījusi iespējamā valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" filiāles "Kalkūni" slēgšana, tomēr, kā nesen Latvijas Radio norādījis labklājības ministrs, ja centrs Kalkūnos deinstitucionalizācijas prasības izpildīs un nepieciešamie pakalpojumi tiks nodrošināti, tā slēgšana nebūs nepieciešama.
