Divu bērnu māte Marija Vasiļenko ir no Ukrainas pilsētas Dnipro. Viena no viņas atvasēm aizraujas ar hokeju, un tieši šī iemesla dēļ viņi saņēmuši uzaicinājumu no Latvijas Hokeja federācijas doties prom no kara skartās Ukrainas un iekārtoties Valmierā.

Pilsētā Marijas bērni ir aizvadījuši pirmo nedēļu Valmieras sākumskolā, un viņi par iegūto pieredzi ir sajūsmā.

"Meita ir nesusi atrādīt burtnīcas, kurās viņa jau mācās rakstīt latviešu valodā. Arī matemātiku atrādījusi. Stāstījusi, ar kādiem interesantiem rokdarbiem viņi nodarbojas radošajās stundās. Dēls dalījies ar iespaidiem, kā bija veicies olimpiādēs. Ne reizi neesmu dzirdējusi no bērniem, ka kaut kas nav paticis. Maniem bērniem viss ārkārtīgi patīk, un viņi turpina iet uz skolu," Latvijas Radio atzina Vasiļenko.

Atzinīgus vārdus sieviete velta skolas pedagogiem, kas bēgļus integrēja klasēs, kurās mācās latviešu valodā: "Bērniem valodas barjeras praktiski nav. Ja kaut ko vajag, viņiem iesaka citi bērni un skolotāji. Saziņā grūtību nav, un tas ir liels pluss."

Valmieras novads ir viens no lielākajiem, kas vispārējās izglītības sistēmā pirmajā nedēļā no Ukrainas ir uzņēmis vairāk nekā 80 bērnus, no kuriem deviņi mācās Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā.

Līdzīgi kā iepriekš, šajās skolā sākumskolas posmā bēgļu bērni mācās valsts valodā, taču atsevišķi no saviem klasesbiedriem viņi apgūst latviešu valodu un tiešsaistē mācās ukraiņu valodu. Savukārt pārējos priekšmetus viņi apgūst kopā ar vietējiem skolēniem, skaidroja ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre.

"Viņi jūtas ļoti, ļoti labi, un viņi gaidīja skolu. Arī mūsu bērni ir ļoti priecīgi. Tas, ko vajag degoši, un mums par to ir ļoti, ļoti jādomā, ir latviešu valodas apmācība. Ne tikai ar atbalsta cilvēku kā kursveidīgi, bet tie ir dažādi materiāli tiešsaistē. Otrs mūsu lauciņš ir atbildīgo institūciju pieejamā informācija, jo tomēr daudzas lietas mums ir latviski," viņa uzskata.

Lielākā Ukrainas kara bēgļu daļa vispārējo izglītību apgūst Rīgā, kur skolās mācās 800 bērnu. Vairums no viņiem izglītojas mazākumtautību skolās, bet vairāk nekā 200 – latviešu.

Viena no tādām ir Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, kurai esot pieredze ar vairākiem ārvalstu skolēniem, tāpēc Ukrainas kara bēgļu apmācīšana grūtības nesagādājot.

Savukārt bērnudārzus Latvijā apmeklē vairāk nekā 300 ukraiņu bērnu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, norādot, ka puse no tiem ir galvaspilsētā. Piemēram, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādē ir ap divdesmit kara bēgļu.

Bērnudārza vadītāja Vineta Jonīte norādīja, ka svarīgi ir bērnos viest cerību. 

Jonīte sacīja: "Viņiem ir ļoti svarīgi visu laiku turēties kopā. Arī šobrīd ļoti svarīgi sasveicināties. Ja mūsu bērniem tas nebūt nav tik svarīgi, viņiem šī individuālā attieksme, uzrunāšana un komunikācija šobrīd ir ļoti, ļoti svarīga."

Pirmo aizvadīto nedēļu atzinīgi vērtēja arī Rīgas domē, bet precīzu informāciju par secinājumiem solot šonedēļ.

Arodbiedrība: Izgaismojas arī dažādas problēmas

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio skaidroja, ka, lai arī pirmā nedēļa vērtējama kā veiksmīga, izgaismojušās dažādas nopietnas problēmas.

Vanaga sacīja: "Mēs varam teikt visatzinīgākos vārdus izglītības iestāžu kolektīviem, jo viņi ir reaģējuši uz atbalsta sniegšanu un izglītības procesa nodrošināšanu ļoti, ļoti operatīvi un pat nesagaidot, kamēr ir kādi normatīvā akta regulējumi. Viņi ir vadījušies pēc reālās situācijas, ka bērniem ir pirmsskolu vajadzība vai skolu vajadzība, ja ir iespējas kādam ar nodarbinātības jautājumiem palīdzēt, tad, ir jāsaka, ka soli pa priekšu gājuši. Pa šo īso laiku pat ir sakārtotas attālinātās mācību iespējas, arī no Ukrainas. Reakcija bijusi ļoti ātra. Pašvaldību skolu līmenī tiešām izcili."

Latvijas Radio: Ar kādām problēmām ir saskārušās izglītības iestādes?

Vanaga: Rīgas Ukraiņu skola vairs nespēj papildus uzņemt šos skolēnus. Tāpēc citās izglītības iestādēs tiek piedāvāts [uzņemt]. Tā ir, ka pieprasījums pēc izglītības iespējām Rīgā, Pierīgā ir lielāks nekā kapacitāte. Tad vēl jāsaka – naudas plūsmas izdevumu fiksēšana. Tāda birokrātiskā futbola spēlēšana, kurš par ko un kā maksās, bet tas tiks atrisināts. Tas, kas noteikti būtu vēl vairāk vajadzīgs, ir atbalsta personāls. Gan ģimenēm, gan skolēniem. Tas ir pirmais solis – palīdzēt viņiem, sniegt psiholoģisko un morālo atbalstu.

Latvijā jau gadiem trūkst pedagogu, bet izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") teica, ka Latvija izglītības iestādēs var uzņemt 23 tūkstošus kara bēgļu bērnus. Kā tas ir iespējams?

Kvantitatīvi droši vien tas ir iespējams, bet no cilvēku resursu, mācību līdzekļu, atbalsta personāla puses šie riski noteikti nav izvērtēti, lai varētu tik lielam skaitam nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu, viņiem atbilstošu izglītības procesu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.