Aculiecinieku fotogrāfijas strauji aplidoja sociālo tīklu „Twitter” un pulcēja pie Rīgas pils arvien lielākus skatītāju pūļus, kas drūzmējās Daugavmalā, Pils laukumā un uz Vanšu tilta, fotografēja un izteica dažādus vērtējumus par to, cik, viņuprāt, labi vai slikti strādā ugunsdzēsēji.
No malas raugoties, daudziem šķita, ka ugunsdzēsējiem krietni trūkst kapacitātes un aprīkojuma. Bija trīs hidrauliskās kāpnes, taču mašīnas degošajai pilij varēja piekļūt tikai no Pils laukuma puses, jo pilij visapkārt ir žogs, tāpēc intensīvākās degšanas laikā izskatījās, ka no pacēlājiem tievās ūdens strūkliņas iekrīt nekurienē. Lai gan sākotnēji bija cerība, ka liesmu dzēšanā varētu iesaistīt helikopteru, to nolēma tomēr nedarīt.
"Es pati runāju ar brigādes ģenerāli Graubi, un saņēmu apliecinājumu, ka šādā laikā helikoptera piemērošana šeit tieši no drošības viedokļa nav iespējama. Gan ņemot vērā to, ka tā ir pilsēta un nakts, gan ar atklātu liesmu degošs objekts. Šāda veida tehniku izmanto meža ugunsgrēkos, dienas laikā, atklātā vietā, kur nav cilvēku, vadu un augstu ēku," skaidroja Pētersone-Godmane.
Kopumā ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistītas 18 tehnikas vienības un 79 cilvēki. Kā Latvijas Radio sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, diemžēl vienā brīdī ugunsdzēsējus pievīlusi padomju laikā ražotā tehnika, kā dēļ bijusi apgrūtināta ūdens ņemšana no Daugavas. Ūdens padeve un spiediens, tāpat kā sarežģītās konstrukcijas jumts, bijusi nopietna problēma ugunsgrēka dzēšanā, atzina VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Ugunsdzēsējiem arī nācies pastāvīgi pārgrupēt spēkus, mainoties vēja virzienam un arī glābšanas prioritātēm. Nopietni apdraudēti bija arī muzeju krājumi, kas atrodas Rīgas pils kompleksā. Daļēji ir skarts Nacionālā vēstures muzeja krājums, kas cietis no ūdens, arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, pastāstīja RMM Rakstniecības krājuma vadītāja Sarmīte Līdaka.
Runājām arī ar Rundāles muzeja direktoru un Latvijas muižu, piļu un muzeju fonda prezidentu Imantu Lancmani. Tā daļa, ko viņš degam redzējis televīzijā, esot kāpnes, kas ved augšā vispirms uz Nacionālo vēstures muzeju. Lancmanis pieļauj, ka visvairāk būs cietis tieši Vēstures muzejs. Lancmans par notikušo jūtas šokēts.
Pilī ir izdegusi apmēram 3200 kvadrātmetru liela platība. Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri. Ceturtajā stāvā atrodas 1938.gadā izveidotā Valsts svētku zāle, trešajā - Baltā zāle un Sūtņu akreditācijas zāle.
Par iespējamajiem degšanas iemesliem ugunsdzēsēji pagaidām atturas runāt, bet jau 9 no rīta tos pētīt dosies policijas un ugunsdzēsēju komisija. Rīgas pilī jau kopš pagājušā gada rit restaurācija, ko veic būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" apvienība. Kā LR sacīja "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, tad būvnieku vainu viņš notikušajā pagaidām neredz.
Rīgas pils celtniecība tika sākta jau pirms 700 gadiem un vēlākajos gadsimtos piedzīvojusi vairākas pārbūves, lielākās 18. un 19.gs. Zāles, ko prezidents izmantoja reprezentācijas vajadzībām, lielākoties tika iekārtotas 20.gs. sākumā. VP telpas RP ir kādreizējās priekšpils vietā, kas celta ap 16.gs. beigām.
