Pierīgā viena iedzīvotāja vidējais ienākuma nodoklis - 900 eiro, Riebiņos - 209

Latvija, iespējams, nav pārāk maza valsts Eiropas mērogā, taču tā ir ļoti mazapdzīvota. Taču Latvijā ir milzīgas teritorijas, kurās uz vienu kvadrātkilometru dzīvo pat mazāk par desmit cilvēkiem. Rucavas novadā pat mazāk nekā pieci cilvēki. Rugāju novadā - 5,03, bet lielajā Ventspils novadā – tikai 5,36. 

 Apdzīvotākie ir Pierīgas novadi, kā arī ir pilsētas, taču arī to iedzīvotāju skaits Eiropas mērogā būtu gaužām bēdīgs. Piemēram, Ventspils ar apmēram 40 tūkstošiem iedzīvotāju Beļģijā būtu vien 40.vietā, bet Valmierai ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju Beļģijā vispār nebūtu pilsētas statusa.

Migrācijas un zemās dzimstības dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits turpina kristies. 38 novados un četrās lielajās pilsētās pat saskaņā ar oficiālo statistiku kritums bijis lielāks par 10% iedzīvotāju. Lielākie zaudētāji - Strenču, Brocēnu un Ērgļu novads, bet no pilsētām – Rēzekne un Daugavpils.  

Ieguvēji cilvēku skaita ziņā bijuši tikai Pierīgas novadi, turklāt Garkalnes un Mārupes novados to skaits palielinājies par vairāk nekā 10%. 

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa rādītājs uz vienu iedzīvotāju pērn vidēji Latvijā bija 438 eiro. Šo nodokli saņem pašvaldības no katra iedzīvotāja ienākumiem, ja viņš ir deklarējies konkrētajā novadā vai pilsētā.    

Turīgākie ir novadi ap Rīgu, šeit ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 500 eiro uz cilvēku. Garkalnē un Mārupē pat vairāk nekā 900 eiro. Vairāk nekā 500 eiro ir arī piecās lielajās pilsētās – Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā un pašā Rīgā.

Taču vairumā Latvijas vietu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir zemāki nekā vidēji valstī aprēķinātie 438 eiro, bet 17 Latvijas novados tas ir pat zemāks par 300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Zilupes novadā – 222, Vārkavā 219, bet nabadzīgākais Latvijas novads ir Riebiņi ar 209 eiro uz vienu cilvēku.

Tiesa, pavisam patieso ainu šie skaitļi vēl īsti neļauj ieraudzīt. Daudzi no reģionu iedzīvotājiem dzīvo un strādā Rīgā un savos novados ir tikai deklarējušies. Pēc Rīgas aplēsēm tādu ir pat 30%, un rezultātā faktiskā aina daudzviet varētu būt vēl bēdīgāka.

Raidījums “De facto” jau vēstīja par otro nabadzīgāko – Vārkavas novadu, kur reālais bezdarbs ir pat 94%.

Lai kopējo situāciju uzlabotu un neizkliedētu resursus, šobrīd Nacionālajā attīstības plānā iezīmēts jauns virziens, kā skatīties uz Latvijas reģioniem. Tas nosaka, ka līdzās deviņām esošajām pilsētām būs 21 reģionālās nozīmes attīstības centrs, kuros līdz ar pilsētām tiks ieguldīti pamata līdzekļi – gan no valsts maka, gan no Eiropas Savienības fondiem.

Šie centri ir Tukums, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Saldus, Talsi, Dobele, Bauska, Aizkraukle, Cēsis, Smiltene, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Limbaži, Līvāni, Preiļi, Krāslava, Ludza, Balvi.

Šis modelis, kas tiek dēvēts par 9+21, gan neuzliek par pienākumu novadiem apvienoties vai kā citādi vairot savu labklājību. Tas šobrīd nenosaka arī izmaiņas pašvaldību ievēlēšanas kārtībā. 

Par Latvijas novadu attīstības stratēģiju un to, vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga, skatieties LTV nākotnes stratēģijas diskusiju «Lielais jautājums», ceturtdien, 23. aprīlī, plkst. 21.15.  Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāv savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību. Diskusijā piedalās arī pašvaldību vadītāji, premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī uzņēmēji.

Raidījumā meklēs atbildi uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darba vietas! Izsakiet arī jūs savu viedokli aptaujā!