Patlaban auto ceļu lietotāji akcīzes nodoklī un transportlīdzekļu nodoklī samaksā 320 miljonus latu gadā, no kuriem ceļu uzturēšanai un atjaunošanai nonāk aptuveni ceturtā daļa jeb nedaudz vairāk kā 80 miljoni latu. Ar šo naudu var nodrošināt vien minimālās ceļu uzturēšanas prasības, stāsta Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Lubāns:
„Par šiem 82 miljoniem latu praktiski ir iespējams veikt tikai ikdienas uzturēšanas darbus - ziemā ceļu tīrīšana un kaisīšana, vasarā un pavasarī - bedrīšu remonts, vasarā - dažādu apaugumu likvidēšana. Praktiski par šiem 82 miljoniem latu nav iespējams uzsākt ceļu atjaunošanu vai rekonstrukciju."
Lai situāciju vērstu par labu, atbildīgās ministrijas izstrādātajā ceļu finansēšanas modelī piedāvā transportlīdzekļa nodokļa ieņēmumus no nākamā gada pilnībā novirzīt ceļiem, bet akcīzes nodokļa ieņēmumu daļu autoceļiem audzēt pakāpeniski - no 20% nākamgad līdz 80% 2020.gadā. Šis modelis ļautu kaut kādā mērā kompensēt iztrūkumu Eiropas naudās, kas nākamgad ceļiem būs mazāk.
Lubāns: „Aptuveni 300 miljoni lati - tas šobrīd ir normatīvais finansējums, kas būtu nepieciešams, lai katru gadu spētu atjaunot tik daudz ceļu, cik šī paša gada laikā sabrūk. Tātad uzturēt ceļu stāvokli nemainīgu tādu, kāds tas ir. Varbūt arī sākt runāt par kādiem par nelieliem uzlabojumiem. Šim mērķim ir nepieciešami aptuveni 300 miljoni latu gadā, kur būtu gan valsts finansējums, gan, iespējams, arī Eiropas finansējums."
„Šis ir solis pareizajā virzienā šī modeļa radīšanai."
Biedrības „Latvijas ceļu būvētājs" prezidents Andris Bērziņš uzskata: lai arī Satiksmes ministrijas piedāvātais modelis paredz visai mērenu finansējuma pieaugumu ceļiem, tas ceļu būvniekiem vismaz ļautu rēķināties ar pieejamo naudu ilgākā termiņā:
„Tas vismaz būtu kaut kas, ja valdība to akceptētu. Tas radītu ilgtermiņa skaidrību, piemēram, ceļu būvētājiem, ceļu remontētājiem, ceļu atjaunotājiem. Tas radītu stabilitāti arī apstāklī, ka varētu adekvāti reaģēt uz kvalitātes prasībām."
Par līdzšinējo ceļu būves kvalitāti un līdz šim ceļos ieguldītās naudas efektivitāti, kas sabiedrībā nereti apšaubīta, Bērziņš saka - tie ir vien atsevišķi gadījumi, kad darbu kvalitāte ir apšaubāma, bet vairumā gadījumu celtnieki strādā labi:
„Tas ir tāds abpusēji griezīgs zobens. Es negribu teikt, ka celtniekiem, ceļu būvniekiem vienmēr un visur ir taisnība. Taču ļoti daudzas lietas ir tādas, kas faktiski ir radušās tieši tāpēc, ka finanšu nav. Tiek taisīts vislētākais, visvienkāršākais, lai kaut kā izdzīvotu līdz nākošajai sezonai, cerot, ka tad naudas būs vairāk."
Satiksmes ministrija drīz pēc finansēšanas modeļa uz valdību virzīs arī stingrākas prasības ceļu būvei. Piemēram, piedāvās no trim līdz pieciem gariem pagarināt ceļa garantijas termiņu. Vēl plānots prasīt rūpīgāk vērtēt, kuros gadījumos var izmantot lētākus ceļu būves materiālus un kad vajag izmantot dārgākus lielākai ceļu stiprībai.
