"Mēs redzam, ka kopumā Latvijas sabiedrībā, un šeit es arī atsaucos uz manā rīcībā esošiem datiem, absolūti lielākā daļa atbalsta bēgļu uzņemšanu. Ir diezgan spēcīgs sabiedrības konsenss, ka ir jānāk pretī, jāsniedz palīdzīga roka, jāpalīdz dažādos veidos, lai paglābtu, pasargātu šos bēgļus, kas bēg no kara plosītās Ukrainas," sacīja pētnieks.
Vienlaikus Kaprāns norādīja, ka Latvija nav viendabīga un arī cilvēki šeit ir dažādi. Viņš piebilda, ka arī pats pēdējā laikā dažādos informācijas avotos ir pamanījis mēģinājumus vairot pret bēgļiem vērsto noskaņojumu, speciāli cenšoties diskreditēt Ukrainas bēgļus.
Pēc pētnieka teiktā, tas izpaužas arī kā apzināta kampaņa dažādos sociālajos tīklos un vietnēs. "Iebraucot, piemēram, Daugavpilī, kur ir gana liela iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka nevis Krievija ir iebrukusi [Ukrainā], bet ka Krievija dodas atbrīvot Ukrainu no iedomātiem fašistiem, protams, rodas arī neizbēgami ideoloģiski konflikti. Pašreizējos apstākļos tas var arī pārvērsties nevajadzīgās fiziskās sadursmēs un apvainojumos," brīdināja Kaprāns.
Pētnieks gan piebilda, ka, lai gan pašreizējā situācija rada iespējas veikt dažādas provokācijas, izaicinājums tas ir atsevišķās Latvijas teritorijās, taču ne nacionālā mērogā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
