Sarakstā liela daļa ir mazās HES
Valsts zinātniskā institūta "Bior" pētnieki Latvijas upēs identificējuši 70 zivju migrācijas šķēršļus, kuru nojaukšana ļautu ievērojami uzlabot faunas stāvokli. Sarakstā iekļauti gan saimnieciski, gan nesaimnieciski aizsprosti upēs, taču liela daļa ir tieši mazās HES.
"Ventas rumba vai Daugavas HES kaskāde ir tie ļaunākie, bet nevienu brīdi "Bior" nav aicinājis tos nojaukt, jo viens ir mūsu kultūrvēsturiskā vērtība un otrs ir liels ieguvums ekonomikai. Bet, ja mēs paskatāmies, tad mūsu lielās HES saražo ap 40% elektrības, tad 146 mazās HES saražo vienu vai divus procentus. Un vēl trakāk, mums ir arī šķēršļi upēs, kam vispār nav nekādas saimnieciskas nozīmes – ir baronu laikos uzbūvēti uzpludinājumi, dzirnavu dīķu dambji, un tie ir šķēršļi, kas iekļauti šajā sarakstā. Šķēršļi, kuriem ir maza saimnieciska nozīme, bet vienlaikus viņiem ir liela un ļauna nozīme zivju migrācijas ierobežošanā," skaidroja institūta vadošais pētnieks Didzis Ustups.
"Bior" izvirzītajiem 70 upju aizsprostiem vēl noritēs priekšizpēte, lai rastu labākos risinājumus zivju migrācijai.
"Mūsu eksperti no kadastra iegūst informāciju, kas ir īpašnieks, un tad komanda – biologi kopā ar būvinženieri dodas uz katru objektu, meklē tehniskus risinājumus un novērtē, cik aptuveni tas varētu maksāt. Līdz projekta beigām, kas ir pēc gada, mūsu uzdevums ir apbraukāt šos šķēršļus, aprunāties ar īpašniekiem un saprast, kāds konkrētais tehniskais risinājums šķērslim piemērojams. Bet, vai tas tiks īstenots, tas atkarīgs no īpašniekiem," sacīja Ustups.
Neizdodas nojaukt Bejas dzirnavu dambi
Lai gan, piemēram, Bejas dzirnavu dambis uz Alūksnes upes nav šajā sarakstā, to šovasar Pasaules Dabas fonda īstenotā projektā bija plānots nojaukt, cerot, ka tas kļūs par pirmo piemēru, lai iekustinātu aizsprostu nojaukšanas kustību dažādās vietās Latvijā. Taču dambis joprojām ir upē.
No vēsturiskajām dzirnavām šajā vietā ir palikušas tikai drupas, bet slūžas ir avārijas stāvoklī, stāvot līdzās Bejas dambim, skaidroja Alūksnes novada pašvaldības ezeru un upju apsaimniekošanas aģentūras "Alja" direktors Māris Lietuvietis.
"Šeit mēs redzam sešus koka balstus, kur trijiem vispār augšējās daļas neturas ne pie viena atbalsta. Nu, viņi ir nopuvuši, un otri trīs balsti jau ir tuvu tādam pašam stāvoklim. Par šo uzpludinājumu pašvaldībai jau iepriekš ir bijušas bažas pirms kādiem pieciem gadiem, un pašvaldība arī nevar palikt stāvēt malā. Jāuzņemas un jārestaurē vai jānovērš riski, lai nav plūdu draudi īpašumiem, kas ir pie upes uz leju no dambja. Jau toreiz sapratām, ka tā ir problēma, bet viss kā vienmēr apstājās pie finansējuma," stāstīja Lietuvietis.
Savukārt tagad dambi nav izdevies vēl nojaukt, jo pašai būvei nav saimnieka, savukārt zeme apkārt dambim pieder vairākiem īpašniekiem, kam ir arī iebildumi pret konstrukcijas nojaukšanu.
"Ja būtu iezīmējies, ka ir saimnieks slūžām, tad viņam būtu jāsaved kārtībā vai pašam jādomā par nojaukšanu, taču šajā gadījumā saimnieka nav. Skaidrs, ka pašvaldība vērtē arī vietējo iedzīvotāju intereses. Mēs jau arī paši šeit dzīvojam un neredzam, ka šis uzpludinājums baigi tiktu izmantots kādām rekreatīvām vajadzībām. Te nav nekādas peldvietas un arī makšķerniekiem nav lielas intereses, jo tas viss ir aizaudzis un pilns ar sanesumiem.
Skaidrs, ka ir kādi vietējie iedzīvotāji, kas iebilst, jo vēsturiski te tas ir bijis un ir sirdī, bet mums ir jāizvērtē, ka varbūt mēs iegūstam kaut ko vairāk, ja iegūstam zivju migrāciju šajā vietā," teica Lietuvietis.
Jautāts, kā ainava izskatītos pēc dambja nojaukšanas, Lietuvietis sacīja: "Upe ieņemtu to savu veco līkumoto gultni. Un paredzēts, ka krastus sakārto un noplanē, lai tie pēc tam arī ir kopjami un upe ir pieejama."
Zemes īpašnieks: Bejas dambis jāatjauno
"Kas tas ir? Mums te Latvijā visu vajag izjaukt un izputināt, nu, kas tā par lietu ir?" savukārt iebilda tuvējā ciemā sastaptais Bejas dambim pieguļošās zemes īpašnieks Arvīds, kurš nav mierā ar aizsprosta nojaukšanu un uzskata, ka tas jāatjauno.
"Mums ir mednieku biedrība blakus, mums vajag pīles pamedīt un kādu bebru noķert. Dambis jāatjauno atpakaļ, kā bija kādreiz solīdi."
Arvīds arī pārliecināts, ka senāk vietvara dambja būvi nodevusi viņam īpašumā, tikai dokumenti gan neesot atrodami, bet vienlaikus viņš arī atzina, ka finansiālas iespējas konstrukciju atjaunot viņam pašam nav. "Mēs tie trīs īpašnieki, kas tur apkārt esam, mēs nepiekrītam, ka jānojauc. Tas dambis ir jāatjauno."
Pašvaldības pārstāvis Lietuvietis gan norādīja, ka Bejas dzirnavu dambis uz Alūksnes upes nākamgad tiks nojaukts un līdzās izbūvēs zivju ceļu.
"Protams, pastarpināti mēs esam lūguši būvekspertu atzinumu par šīs būves bīstamību, un tas arī ir iezīmējies, un šāds atzinums ir sniegts. Tā kā mums ir ekspertu atzinums, es varētu teikt, ka mums nav atpakaļceļa, ka mēs šo dambi varētu atstāt. (..) Tagad tiek izstrādāts tehniskais projekts, bet es domāju, ka līdz rudenim vajadzētu jau visu šeit izdarīt," teica pašvaldības pārstāvis.
Pasaules Dabas fonds: Jāsakārto normatīvi
Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena vērtēja, ka efektīvai upju atbrīvošanai no aizsprostiem valstī jāizstrādā kāda vienota pieeja situācijās, ja aizsprostam nav saimnieka.
"Valstī jābūt skaidram procesam, ko šādā situācijā darīt. Vai valstij, vai pašvaldībai, vai kam ir tiesības dot atļauju kaut ko darīt ar šāda veida aizsprostiem. Tas ir Latvijā jāatrisina ar normatīviem, jo šis nav vienīgais aizsprosts Latvijā, kuram nav īpašnieka. Tādu ir simtiem. Un tad, protams, ir jāatrod arī veids un pareizais laiks, kad runāt ar vietējiem iedzīvotājiem.
Mēs redzam no mūsu kolēģiem ārzemēs gan Eiropā, gan citur pasaulē, ka tieši vietējie iedzīvotāji ir tie, kas var projektu veicināt vai tieši kavēt," atzina Jentgena.
Arī Dabas fonda ekspertes ieskatā iniciatīvai par aizsprostu nojaukšanu jānāk no pašiem iedzīvotājiem, jo dabas aizsardzības organizācijām nav tik lielas kapacitātes, lai piesaistītu projektus un finansējumu katram aizsprostam Latvijas upēs. Jentgena iezīmēja, kādēļ aizsprostu nojaukšana ir būtiska upju "veselībai".
"Būtiskākais ir upes savienotība, jo upes ir kā dabas asinsvadi, tās transportē gan dažādas minerālvielas, gan nogulumus, gan pašām zivīm ir atvērta migrācija, un, kad mēs to aizsprostojam, tas ir tāpat kā trombs mūsu asinsvados. Tātad Latvijā tas ir ļoti būtiski lašveidīgajām sugām, nēģiem un arī zušiem, kuriem vajag migrēt uz jūru. Protams, mums ir lielā Daugavas HES kaskāde uz Daugavas baseina, kas ir priekšā, bet mums ir daudzas citas upes, uz kurām varam strādāt un kurās arī šie mazie šķēršļi ir būtiski," stāstīja Jentgena.
Paredzēts Eiropas Savienības finansējums šķēršļu nojaukšanai
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļos līdz 2027. gadam Latvijai ieplānoti 2 miljoni eiro upju šķēršļu nojaukšanai. Plānots, ka finansējumu no nākamā gada atklāta konkursa veidā administrēs Lauku atbalsta dienests. Uz atbalstu varēs pretendēt tieši to aizsprostu īpašnieki, kuri iekļauti minētajā pētniecības institūta "Bior" sarakstā, bet tai jābūt brīvprātīgai īpašnieku iniciatīvai. Tikmēr Igaunijā ar likumu noteikts, ka, atjaunojot ūdens lietošanas atļauju, aizsprostu īpašniekam ir jāatrisina arī zivju migrācijas problēmas.
"Ja mēs paskatāmies tos Igaunijas piemērus, tad, protams, vislētāk ir šķērsli nojaukt. Vidēja lieluma aizsprosta nojaukšana maksā aptuveni 30 tūkstoš eiro, bet zivju ceļa uzbūvēšana maksā ap 300 tūkstoš eiro. Desmit reizes dārgāk. Un neviens no uzbūvētiem zivju ceļiem nebūs tik labs kā tad, ja mēs to nojaucam. Bet pat tad, ja šis šķērslis upē neveic saimniecisku darbību, bet pie tā ir uzpludinājums, kura malā ir viesu nams vai pirts, vai peldētava, tad šīs ir tās sabiedrības intereses, kur jāmeklē kompromisi.
Šie piemēri ir redzami Igaunijā, nerunājot par Dāniju, kur tas esot praktiski nacionālais sporta veids, kur kaimiņi sacenšas, kurš ātrāk nojauks šķērsli un skaistāk atjaunos upes," stāstīja "Bior" vadošais pētnieks.
Asociācija: Finansējums nojaukšanai – neliels
Mazās hidroenerģētikas asociācija apvieno ap 130 mazās HES. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe norādīja, ka minētais kopējais atbalsta finansējums ir pārāk neliels, lai radītu masveida interesi par šo aizsprostu nojaukšanu.
"Par pieejamo finansējumu, protams, iespējams, ka kādam arī ir interese, piemēram, par zivju ceļu. Par to, vai tā interese ir tieši kādam no HES, kas iekļautas šajā sarakstā, mums nav vispār bijušas diskusijas.
Par kaut kādu nojaukšanu, es domāju, ka ir ārkārtīgi pārsteidzīgi runāt, jo tādā gadījumā mēs runājam jau par ļoti iespaidīgām kompensācijām,
un tas parasti nav ātrs process, lai atrastu kādu kompromisu. Un šis brīdis vispār ir tāds ļoti nepiemērots, kad mums pietrūkst elektroenerģijas," teica Irbe.
Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā izvirzītais mērķis ir līdz 2030. gadam atbrīvot kopumā 25 tūkstošus kilometrus upju un padarīt tās par brīvi tekošām. Latvijas upēs kopumā ir vairāk nekā 1000 šķēršļu, kas traucē upes dabīgo plūdumu.
