Rīta intervija

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas valstiskumu un svētkiem

Rīta intervija

Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš: Labākais karš ir tas, kas nenotiek

Pētniece Agnese Frīdenberga par Zolitūdes traģēdijas ietekmi uz būvniecību

Pētniece: Piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas esam tikai ceļa sākumā, lai traģēdija neatkārtotos

Piecus gadus pēc veikala “Maxima” sabrukšanas Zolitūdē, kur bojā gāja 54 cilvēki, aizvien esam ceļa sākumā, lai panāktu, ka šādas traģēdijas Latvijā vairs nevarētu atkārtoties, intervijā Latvijas Radio atzina Sabiedriskās politikas centra “Providus" pētniece un juriste Agnese Frīdenberga.

“Gribētos cerēt, ka izdarīts viss maksimālais, ko varēja izdarīt šobrīd, bet noteikti esam tikai sava ceļa sākumā, lai pilnīgi droši varētu pateikt, ka šāda traģēdija neatkārtosies,” sacīja Frīdenberga.

Viņa norādīja, ka katru gadu politiķu interese par Zolitūdes traģēdijas iemesliem un sekām zūd.

“Šobrīd varam teikt, ka atkal esam ieslīguši mierā, - cerībā, ka tas ar mums vairāk neatkārtosies,” sacīja eksperte.

Savukārt pirmajā gadā pēc traģēdijas bija redzamas vairākas pārmaiņas. Viņa norādīja uz trim lietām, kas izdarītas šajā laikā:

  • aizliegta publisku ēku pārbūve, ja ēka tiek ekspluatēta;
  • izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kas iesaistās būvniecības procesos;
  • mainīti kriminālsodi par pārkāpumiem būvniecības procesā.

“Esam radījuši preventīvus instrumentus, lai šāda traģēdija teorētiski neizveidotos. Bet mums vēl ļoti daudz jāstrādā, lai varētu teikt, ka būvniecības process ir drošs un kvalitatīvs,” norādīja Frīdenberga.

Viņasprāt, galvenais izaicinājums bijis jaunais Būvniecības likums – kā tas strādā un vai atbilst tam, lai nodrošinātu kvalitatīvas un drošas būves. “Manuprāt, mēs esam radījuši tiesisko regulējumu, kas ir birokrātiski smags, kas, kā saka būvnieki, veido situāciju, ka būvē juristi, jo nemitīgi jāsaskaņo dokumenti un atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem liels laiks jāpavada, aizpildot dokumentus, mazāk atrodoties uz vietas objektā.”

Ir pienācis brīdis pārskatīt būvniecības tiesisko regulējumu, uzsvēra eksperte.

Pirms tam gan jāveic priekšizpēte, lai saprastu vājākos posmus un labās prakses no ārvalstīm.

Komentējot Zolitūdes traģēdijas tiesvedību, eksperte norādīja, ka tā notiek pēc vecā tiesiskā regulējuma: “Tur patiešām bija milzīgs sajukums, un nebija skaidrs, kas un par ko atbild. It kā visi atbild par kaut ko. Bet, ja saliekam visas kārtis uz galda, secinām, ka atbildības pārklājas, un tad nevar saprast, kurš un par ko ir atbildīgs.”

Veidojot jaunu regulējumu šajā jomā, sākotnēji šķita, ka tas pasaka, kas un par ko atbild. Taču, tagad redzams, ka dažkārt ir pārāk liela atbildība uzlikta “uz četrām un sešām acīm” un pat pasūtītāju.

Frīdenberga kritizēja Ekonomikas ministriju, ka piecu gadu laikā nav pieņemts būvniecības politikas dokuments, kurā būtu skaidri redzams, kādu būvniecības sistēmu veido Latvijā un kas un par ko atbild.

“Providus” pētniece arī saskata problēmas publisko iepirkumu sistēmā. Lai gan jaunais likums paredz iespēju izmantot saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principu, taču problēmas rada lētāko apakšuzņēmumu piedāvājumu izvēli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti