Viņa norādīja, ka dažādos pētījumos un aptaujās izkristalizējies, ka, piemēram, Čehijā un Slovākijā ir vērojama čigānu diskriminācija. Savukārt Dānijā ir manāma iedzīvotāju noraidošā attieksme pret somāliešu iebraucējiem. Atsevišķās valstīs ir manāma neiecietība pret imigrantiem no Ziemeļāfrikas valstīm.
Vienlaikus kādā plašā internetā veiktā aptaujā, kurā piedalījušies 93 000 seksuālo minoritāšu pārstāvji, secināts, ka arī šo grupu pārstāvji ir jutuši nelabvēlīgu attieksmi pret sevi savas orientācijas dēļ.
Kamenska atzina, ka viens no neiecietības pieauguma cēloņiem ir ekonomiskā krīze. „Krīžu laikā vienmēr tiek meklēti vainīgie (..) Krīzē tiek vainotas ES institūcijas, imigrācija (..) Protams, ka krīze rada diskusijas par imigrācijas tūrismu... augstais bezdarbs [ir viens no iemesliem]," norāda pētniece un piebilst: „Parasti šīs vēršanās notiek pret mazaizsargātām grupām."
Viņa atzina, ka galēji labējo organizāciju ietekme, aktivitāte ir pieaugoša, turklāt daļu no viņu rīcības aizgūst arī mērenāk domājoši politiski spēki. Spilgts piemērs galēji labējo organizāciju aktivitātei ir Francijas un Nīderlandes – attiecīgi Marijas Lepēnas un Gerta Vildersa – spēku sadarbībai. „Skaidrs, ka labējo partiju klātbūtne var pieaugt. Jautājums ir cik lielā mērā (..) Taču tas, ko mēs redzam, ka šādu retoriku pārņem arī mērenās partijas, lai turētu līdzi [galēji labējiem]," norādīja Kamenska.
Vēstīts, ka Eiropā pēdējos gados, jo sevišķi līdz ar krīzi, ir pieaugusi neiecietība pret dažādu veidu minoritātēm.
