Novērojumu stacijā Brīvības ielā līdz šī gada jūnijam bijušas 39 dienas, kurās pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz 10 mikrometriem jeb PM10 vidējam daudzumam 24 stundu periodā gaisā nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā, un gadā atļauti 35 pārsniegumi. Nevienā citā Latvijas pilsētā pārsniegumu skaits netuvojas robežai.
Eksperti un pašvaldības pārstāvji iepriekš piesārņojumu skaidrojuši ar sausajiem laikapstākļiem
un aicinājuši nesatraukties pirms laika - Eiropas Savienībā noteiktā norma netiks pārsniegta, jo vēl tiks atrēķināts nost piesārņojums, kas radies no smilts un sāls kaisīšanas Rīgas ielās.
Transportlīdzekļu skaits Latvijā
Transportlīdzekļu skaits:
- Reģistrēti - 917 tūkstoši
- Tehniskā kārtībā - 786 tūkstoši
Transportlīdzekļu skaits pēc darbināšanas veida:
- Ar dīzeļdegvielu - 61,2% jeb 481 tūkstotis
- Ar benzīnu - 31,9% jeb 250 tūkstoši
- Ar benzīnu un gāzi - 5% jeb 39 tūkstoši.
Latvijā šī gada 1.maijā bija 855 tūkstoši aktīvu autovadītāja apliecību.
Avots: CSDD, 2018
Par šī faktora ietekmi liecina arī tas, ka liela daļa pārsniegumu ir pirmdienās, kad vērojami vieni no lielākajiem sastrēgumiem," skaidro pētniece.
Viņa norāda, ka arī pārrobežu piesārņojuma ietekme ir vērā ņemama, jo noteiktos apstākļos piesārņojums no Lietuvas, Polijas, Vācijas līdz Latvijai nonāk dažu dienu laikā.
Lai gan dīzeļdegvielas un ogļu kvēpa piesārņojums ir kaitīgāks nekā smilšu vai sāls graudiņi, viņasprāt, nevajadzētu ignorēt piesārņojumu, kas saistīts ar ielu uzkopšanu.
"Skatoties pēc būtības, piesārņojums tomēr tas ir, un būtu jādomā, kā samazināt šo piesārņojuma veidu," stāsta Šteinberga.
Publiskajā telpā izskanējis arī tas, ka Brīvības ielas mērījumu stacijas darbs aptuveni nedēļu bija pārtraukts, jo tuvumā esošo ceļa remontdarbu dēļ nebija iespējams iegūt objektīvus datus. Tāpat arī sistēmai bija bojājumi, kas tika novērsti.
Šteinberga skaidro, ka, lai raksturotu gada piesārņojumu, jābūt vismaz 90% no mērījumu laika. Tātad, ja gadā ir 365 dienas, un mērījumi tiek veikti ar vienas dienas ekspozīciju, tad maksimālais pieļaujamais dienu skaits, kad mērījumi var netikt veikti, ir 36 dienas. Eksperte stāsta, ka papildus tiek izmantots arī mērījumu nenoteiktības rādītājs, cietām daļiņām tas ir 25%.
Viņasprāt, būtu atbalstāma mērījumu tīkla paplašināšana, tomēr stacionārie mērījumi ir finansiāli ļoti dārgi. Iespējams, Latvijas gadījumā būtu atbalstāmas alternatīvas mērījumu metodes, piemēram, sensoru metodes, kuras ir salīdzinoši pat 100 reizes lētākas un nereti sniedz momentānus mērījumus. Šādi būtu iespējams operatīvi rīkoties ļoti augstu un pat bīstamu piesārņojuma epizožu gadījumā, iesaka Šteinberga.
