Viņa atklāja, ka lielākoties trešo valstu pilsoņi, kuri ieguvuši pastāvīgas vai termiņuzturēšanās atļaujas, savā valstī bija ar kaut ko neapmierināti, ieceļotāji no Krievijas visbiežāk bija neapmierināti ar politisko režīmu.
Latvijas sabiedrība un vide šiem cilvēkiem šķiet pievilcīga, taču ir arī grūtības, stāstīja Zepa. Piemēram, 60% no pētījumā iesaistītājiem trešo valstu pilsoņiem nestrādā, daudzi mēģina atrast darbu, jo ne visiem ir pietiekami lieli iekrājumi, bet galvenā problēma ir latviešu valoda.
Zepa atzīmēja, ka daudzi cenšas iemācīties valodu, apmeklēt kursus un pat ir apmierināti ar kursiem un rezultātiem, bet, kad šie cilvēki cenšas runāt latviski, latvieši bieži vien, sajūtot akcentu, pāriet uz krievu valodu, un tas šiem cilvēkiem traucē apgūt un lietot valodu ikdienā.
Zepa stāstīja, ka pētījums pastāsta ne tikai par ieceļotājiem, bet arī par Latvijas sabiedrību, jo mēs domājam, ka esam draudzīgi, bet mēdzam būt arī netoleranti, īpaši bērni skolā var būt neiecietīgi pret citādiem, un tas nozīmē, ka skolās ir vairāk par to jārunā.
Šis ir otrais plašākais pētījums par trešo valstu pilsoņiem kopš 2009.gada, kura tiešā mērķa grupa ir Latvijā dzīvojošie trešo valstu pilsoņi. Pētījuma laikā ir veikta apjomīga trešo valstu pilsoņu aptauja, kā arī ārvalstnieku investoru padziļinātās intervijas.
Pētījuma mērķis ir trešo valstu pilsoņu integrācijas iespēju novērtēšana un problēmu identificēšana, nosakot nepieciešamos uzlabojumus integrācijas politikas efektīvākai īstenošanai.
