Septiņu gadu laikā Eiropas mērķis ir panākt, ka trīs ceturtdaļas no cilvēkiem darbspējīgā vecumā strādā. Tas nozīmē arī domāt par to, kā tiek pieskatīti mazi bērni, lai vecāki ātrāk varētu atgriezties darba tirgū. Jūnija sākumā publicēts pētījums uzrāda - ja tiek nodrošināta bērnu pieskatīšana, valstī tiek veicināta dzimumu līdztiesība, jo sievietes ātrāk var atgriezties darba tirgū. Tas arī palīdz uzlabot vispārējo labklājību un veicina sociālo vienlīdzību.
Demogrāfijas eksperts Ilmārs Mežs skaidro, ka, gaidot uz bērnudārzu Latvijā, gada laikā bērns no 600. vietas rindā pakāpies uz 500. Tas nozīmē, ka brīva vieta viņam būs tad, kad jāmācās jau 1.klasē. Latvijā tā arī iezīmējas kā galvenā problēma - vecākiem, kas vēlas vest bērnu uz bērnudārzu, var nākties gaidīt gadiem, kamēr šo iespēju valsts un pašvaldība nodrošina.
„Kā es varu atļauties bērniņu, jo es netikšu bērnudārzā, būs darba trūkums, nevarēšu atgriezieties savā specialitātē; tas ir pārāk liels risks, un mēs bērniņu neplānosim. Tas ir liels risks dzimstībai,” norāda eksperts.
„Ja bērnudārzu problēmu atrisinātu, būtu noņemts viens no galvenajiem šķēršļiem, lai ģimenes pie bērniņa tiktu,” saka Mežs.
Tradīcijas katrā valstī nosaka, vai cilvēki vēlas savus bērnu uzticēt bērnudārziem vai arī labāk tos audzina mājās. Piemēram, Ungārijā tiek uzskatīts, ka līdz pusotra gada vecumam bērnam jābūt mājās. Polijā tikai no sešiem gadiem valsts garantē iespēju bērnus mācīt ārpus mājām. Mežs uzsver, ka svarīgi, lai vecākiem šī iespēja ir nodrošināta.
Eiropas Savienības komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā Vivjena Redinga norāda, ka pašlaik bērniem un vecākiem netiek nodrošinātas visas iespējas. "Visi vecāki skaidri zina to, ka izmaksu ziņā atbilstoši un pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi ir svarīgi ne tikai bērna attīstībai, bet arī strādājošiem vecākiem. Tomēr līdz šim mazāk nekā vienai no trim dalībvalstīm ir izdevies sasniegt savus noteiktos mērķus bērnu aprūpes jomā. Dalībvalstīm ir nopietni jāstrādā, ja tās vēlas sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni, ko tās ir apņēmušās paveikt. Bērnu aprūpes pakalpojumi nebūtu jāuzskata tikai par izmaksām, bet gan par ieguldījumu nākotnē,” skaidro komisāre.
Eiropas valstu vidū būtiski atšķiras tas, kā ģimenes rūpējas par maziem bērniem. Valstīs to nosaka tradīcijas, un atšķirības ir lielas. Dānijā vairāk nekā 70% gadījumu vecāki izmanto ārpuģimenes iestādes, kamēr Čehijā un Polijā tikai 2 %.
Tāpat atšķiras arī izglītība bērnudārzu audzinātājiem un auklēm. Eiropas Savienība jau pirms desmit gadiem noteica, ka trešdaļai bērnu jānodrošina formālā izglītība līdz 3 gadu vecumam un 90 % pēc trīs gadiem. Tomēr tikai astoņas valstis spējušas to īstenot - Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Nīderlande, Zviedrija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste.
Pētījums uzrāda, ka bērnu pieskatīšana ir būtiski saistīta arī ar sieviešu iespējām strādāt. Rezultātā atšķirības vērojamas arī pensiju apmērā starp dzimumiem. Tas liecina, ka sieviešu pensijas ir vidēji par 40% zemākas nekā vīriešu, un izteiktākas atšķirības kļūst tad, ja ģimenē ir vairāk bērnu.
