Vārīti kartupeļi, štovēti kāposti un gaļas kotletes. Un saldais ēdiens! Tāds, ka mutē saskrien siekalas. Aprūpes biedrībā “Kalme” ir pusdienas. Vecīši ēd nesteidzīgi. Saimnieces viņus baro gardi un sātīgi. Saldais esot katrās pusdienās. Ar politiskiem solījumiem viņus nebaro neviens. Šis ir mazs pansionāts, tāpēc atmosfēra ir kā lielā ģimenē.
Trim no 16 iemītniekiem nav neviena radinieka. Nevienam nav tik liela pensija, lai 440 eiro lielo uzturēšanas maksu ik mēnesi segtu paši.
Piemaksā pašvaldība vai radi. 10% no pensijas paliek pašam. Ārijai tie ir 23 eiro mēnesī. „Kaut kas jau iznāk. „Freska” man garšo,” par pensiju un savām mīļākajām konfektēm saka Ārija Eglīte.
Lielu daļu no pārtikas biedrībā izaudzē paši 0,6 hektāru lielajā laukā. Pagrabs ziemai pilns. „Bietes pietiks,” norāda noliktavas pārzine Zenta Būdniece.
„Es pēc būtības esmu zvērināta vecmeita,” ar sevi iepazīstina Dzidra Zvirbule. Deformētas gūžas viņu iesēdinājušas ratiņkrēslā un gultā. Ar 16 ar pusi gados aptiekā un 24 gados “Somdarī” nopelnīto pensiju mūža nogalē nepietiek. Tieši lielāku pensiju viņa arī vēlētos. „Es tikai pusi varu nolīdzināt. Un kādu saldumiņu jau arī gribas. Un kādu krēmu sejai, lai nesakalst,” vēlmes uzskaita Zvirbule.
Laukā vai uz televizora istabu viņa var izkļūt tikai tad, ja kāds aizstumj ratiņkrēslā. Tāpēc bijusī rokdarbniece tagad ļoti daudz lasa grāmatas. Par karu, par mīlestību. „Man nāca avīzes, bet nu vairs nav naudas un nav arī intereses," saka Zvirbule.
Imants Guļevskis notiekošajam politikā seko līdzi pa televizoru. Acu priekšā tāda migla, ka par lasīšanu var aizmirst. „Iekams valstī neprasīs atbildību par „švaki” padarītu darbu, te nekas nebūs. Bet kāda atbildība deputātiem? Tikai imunitāte,” viņš ir neapmierināts.
Viņš uzskata, ka nākamajiem deputātiem pirmais darāmais darbs – tautsaimniecības atveseļošana. „Pirmais – darbavietas lai būtu,” nosaka kungs.
Katrs ciemiņš viņu mājās ir liels notikums. Sestdien šurp atbrauks no vēlēšanu iecirkņa ar urnu. Par ko tad īsti balsot? Katram ir savs viedoklis. „Tos vecos es negribu. Nē, nē, nevienu,” saka Eglīte. „Vecos vēžus vajag patriekt pupās. Viņi tikai savu kabatu ir piepildījuši gruntīgi,” piebalso Guļevskis.
„Skatos, kur vairāk latviešu,” kā vienu no saviem kritērijiem min Zvirbule. „[„No sirds Latvijai” līdere Inguna] Sudraba varbūt kaut ko izdarīs? Bet to jau neļaus oligarhi. Patreiz viņi strādā ar pilnu „hodu”,” novērojis Imants Guļevskis.
Tikmēr viņu namiņa apkaimē ar pilnu jaudu rosās rudens. Vēl jāšķiro pupiņas. Jāvāc cidonijas un vēlie āboli. Rudens ne tikai politiskajām partijām ir ražas laiks.
