Pēc ST sprieduma apsūdzētie arī turpmāk nevarēs iepazīties ar krimināllietai nepievienotiem operatīvās darbības materiāliem

Satversmei atbilst norma, kas neparedz apsūdzētajam tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, secinājusi Satversmes tiesa (ST).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500. panta sesto daļu, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar tiem operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.

Satversmes 92. pants:

“Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Apstrīdot šo normu, Satversmes tiesā vērsās Alvis Pīlāgs, kuram krimināllietas iztiesāšanā tika liegts iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu konkrētajā krimināllietā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šā iemesla dēļ krimināllietas iztiesāšanas laikā neesot ticis nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips un tādējādi esot aizskartas viņa Satversmes 92. pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu.

Taču Satversmes tiesa nosprieda atzīt attiecīgo Kriminālprocesa likuma pantu par atbilstošu Satversmi, jo attiecīgā norma nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un valsts un sabiedrības drošības interesēm.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, un tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas secinājumi lietas izskatīšanā

Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums ietver pušu līdzvērtīgu iespēju principu, kas citstarp paredz pušu vienlīdzīgas iespējas iepazīties ar tiem materiāliem, kuriem ir nozīme pierādīšanā. Tomēr lietās, kas skar valsts drošību, ir pieļaujamas atkāpes no šī principa, ciktāl šādas atkāpes ir nepieciešamas un tiek ievērotas apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas.

Satversmes tiesa secināja, ka aizliegums apsūdzētajam un viņa aizstāvim iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem ir noteikts ar mērķi aizsargāt valsts noslēpumu, operatīvās darbības subjektu amatpersonu un trešo personu dzīvību un veselību, kā arī operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku, taktiku un to turpmāku norisi.

Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma noteic pienākumu tiesai pārliecināties par to, ka operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūtās ziņas ir iegūtas tiesiskā ceļā. Tiesai jāpārliecinās arī par to, vai šajos materiālos ietvertā informācija nepārkāpj apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu citādā veidā. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto normu tiesai ne vien jāiepazīstas ar attiecīgajiem operatīvās darbības materiāliem un jānorāda, ka šie materiāli ir izvērtēti, bet arī jāsniedz atzinums, kurā pienācīgi izvērtēti lietas dalībnieku iebildumi par pierādījumu pieļaujamību un iekļauti pamatoti tiesas secinājumi.

Turklāt ar apstrīdēto normu noteiktais tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi apstrīdētā norma nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un valsts un sabiedrības drošības interesēm, norādīja ST.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti