Pēc pērnā «Dod pieci!» ģimenes ar īpaši aprūpētajiem bērniem – pamanītas un labāk saprastas

Labdarības maratonā “Dod pieci!”, kurā šogad vāc ziedojumus vēža skarto rehabilitācijai, pērn vairāk nekā 135 tūkstoši eiro tika savākti, lai 47 ģimenes varētu algot asistentus saviem bērniem ar īpašajām vajadzībām. Turklāt līdzekļu pietiek, lai tos nodrošinātu arī nākamā gada pirmajos mēnešos. Bet pats galvenais – viņi ir pamanīti, mainījusies līdzcilvēku attieksme, ir lielāka izpratne par to, ko ģimenei nozīmē bērns ar īpašām vajadzībām.

Iespēja iziet no četrām sienām

“Es zinu, ka daudzas ģimenes ir dabūjušas auklītes. Daudzi tagad ir ar smaidīgākām sejām uz ielas. Ja tā padomā, mēs jau esam četrās sienās un durvīs. Durvis ir aizslēgtas. Visi var ienākt un iziet, izņemot tevi. Vai, sākšu raudāt… Tad atnāk Elīna [auklīte], durvis atveras un mamma pucējas un iet ārā,”  tā pusgadu pēc pagājušās "Dod pieci" akcijas stāstīja Karīnas mamma Aina.

Līdzās Ainai vēl 46 ģimenes šogad tika pie asistenta.

Asistentu pirms gada bija maz, daudzi baidījās runāt par šo tēmu. Pēc akcijas tas ir mainījies, atklāj ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

“Mēs saņēmām vairākus pieteikumus no cilvēkiem, kuri bija ar mieru strādāt, arī brīvprātīgi palīdzēt. Tā kā tas iekustināja veselu virzienu, kas līdz šim bija...tās bija neredzamas ģimenes bieži vien. Arī ģimenēm tagad ir vieglāk runāt par šīm problēmām. Nav nemaz tik viegli atzīt un pateikt, ka man ir tāds bērns ar īpašām vajadzībām, ka man vajag pārējo palīdzību,” stāsta Dimanta.

Tāpat ir pamanītas mammas, kuras tāpat kā visi vēlas atpūsties, bet bieži vien tam nav laika vai naudas. Nu vairāki uzņēmumi ir piedāvājuši vecākiem dažādus pasākumus.

“Viņi zina, ka būs auklīte, kas pieskata. Tie ir teātra apmeklējumi, koncerti, izstādes. Tā kā mēs vairāk viņus saprotam un tas ļoti, ļoti priecē,”  stāsta Dimanta.

Kļūst ar asistentu ģimenei

Ilona Kaktiņa ir viena no tām, kura, tieši pateicoties “Dod pieci” akcijai, tagad ir asistente ģimenei, kurā aug bērns ar īpašām vajadzībām. Roberta mammu Ilona pazina jau sen, bet tikai šogad kļuva par asistenti.

“Bija reizes, kad es pieskatīju to bērnu. Un šogad vasarā apstākļu sakritības dēļ bija piedāvājums no Roberta mammas un "Apeirona" puses. Un es biju spējīga uz to atsaukties.

Jo mamma vienkārši neko citu jau nevar darīt, viņai ir tikai tas bērns. Tai pašā laikā ir arī citi bērni, ir viņa pati.

Un es domāju, ka viņai vajag to atelpu, kaut vai no dzīvokļa iziet ārā,” uzskata Ilona.

Strādājot ar Robertu, Ilona stundas neskaita. Nereti viņi pavada kopā vairāk laika nekā apmaksātās 32 stundas mēnesī. Arī šonedēļ, kad Robertam kļuva slikti un bija jāved uz slimnīcu. Ilona nedomā par to, ka viņas darba samaksa ir atkarīga no ziedotājiem, un cer, ka viņa varēs to turpināt.

Valstiska atbalsta tomēr nebūs?

Tikmēr Rūta Dimanta stāsta, ka ir sakustējušies plāni sakārtot visu asistentu sistēmu, lai vairs nebūtu jāpaļaujas tikai uz ziedotājiem: “Pašlaik Labklājības ministrijā ir milzīgs Eiropas Savienības projekts, kur ir plānots piešķirt bērniem līdz piecu gadu vecumam arī šādus asistentus.

Sākotnēji mums likās, ka šīs situācija būs iekustējusies, bet diemžēl 2017.gads tūlīt jau ir, bet šāda pakalpojuma vēl nav."

Tomēr Dimanta spriež, ka tagad ministrijai būs sarežģītāk no idejas atteikties, jo sabiedrība zina par šo problēmu. Bet pagaidām gan viss vēl ir ziedotāju rokās.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti